Ugunsgrēks ir nevēlama un nekontrolējama uguns izplatīšanās, kuras rezultātā var būt cilvēku un dzīvnieku upuri, kā arī sadeg un iet bojā materiālās vērtības.
Lielākā daļa ugunsgrēku izceļas cilvēkā neuzmanīgas, nepārdomātas vai ļaunprātīgas rīcības dēļ.
Lai novērstu ugunsgrēka izcelšanos, tiek ievēroti dažādi drošības pasākumi. Uguns lietošanai tiek izveidotas speciālas vietas: ugunskuri, pavardi, krāsnis u.c., kurās uguns top norobežota no degošām vielām. Degšanas laikā uguns top uzraudzīta, lai tā nenodzistu un arī lai tā neaizdedzinātu apkārtējos priekšmetus.
Ugunsgrēku dzēšanai ir noorganizētas specialās ugunsdzēsēju vienības, kuras ir gatavas likvidēt jebkādus ugunsgrēkus, kā arī glābt cilvēku dzīvības un materiālās vērtības. Ugunsgrēku dzēšanai tiek lietots ūdens vai citas liesmu slāpējošas vielas. Ir izstrādāti speciāli ugunsdzēšamie aparāti. To klātbūtne ir nepieciešama visās ugunsbīstamās vietās.
Cilvēku upuri
Dzīvnieku upuri
Nodegušie augi, koki
Tiek bojāta augsnes virskārta
Ar ugunsgrēku saistītie materiālie zaudējumi
Kūlas ugunsgrēku dzēšana ir fiziski smaga un pat bīstama ugunsdzēsējiem - nav ūdens un piebraucamo ceļu, ugunsdzēsēji ir spiesti lauzt mašīnas, braucot pāri grāvjiem, strādāt garas stundas tiešā uguns tuvumā un stipros dūmos, izmantojot sauso dzēšanas paņēmienu (slotas, lupatas), intensīvas kūlas dedzināšanas periodos VUGD izsaukumu skaits pārsniedz 300 reizes diennaktī (parasti 30), kas nopietni apdraud ugunsdzēsēju palīdzības savlaicīgu saņemšanu citās nelaimēs.
Pēc Valsts zemes dienestā rīcībā esošās informācijas no lauksaimniecībā izmantojamās zemes trešdaļa netiek apstrādāta, un tas veicina kūlas ugunsgrēku izplatību.
Pērnās zāles dedzināšana kļuvusi īpaši aktuāla pēdējos desmit gados zemes īpašumtiesību nesakārtotības, nekonsekventās lauksaimniecības politikas un līdz ar to nelabvēlīgās sociālekonomiskās situācijas dēļ laukos.
Vairākums kūlas dedzināšanas gadījumi fiksēti lauku rajonos, kur pensionāri vai bezdarbnieki, nespēdami nodrošināt rudens periodā savā īpašumā vai valdījumā esošās teritorijas sakopšanu, pavasarī izmanto kā teritorijas sakopšanas paņēmienu - dedzināšanu.
Bieži vien notiek mežu ugunsgrēki, kad aizdegas mežs, un tiek apdraudētas cilvēku un meža iemītnieku dzīvības. Mežu ugunsgrēku cēloņi var būt dabiska aizdegšanās no zibens vai arī cilvēku darbības rezultāts.…
