UV starojums ir viens no gaisa vides fizikāliem faktoriem. Tas ir Saules starojuma daļa, kā arī starojums no citiem mākslīgi radītiem izstarojuma avotiem. Uz Zemes virsmas nonākuša starojuma 1% ir UV starojums.
UV ietver elektromagnētiskā starojuma viļņus ar garumu no 100 līdz 400 nm, kuri iedalās 3 joslās: UVA, UVB un UVC. Stratosfēras ozona slānis gandrīz pilnībā absorbē visu saules UVC (100-280 nm) starojumu, un Zemes virsmu sasniedz tikai lielākā daļa (apmēram 90%) UVA (315 – 400 nm) un apmēram 10% UVB (280-315 nm) starojuma. Tomēr līdz ar stratosfēras ozona slāņa samazināšanos ir iespējama UVB starojuma proporcijas palielināšanās Saules gaismā.
UV starojumam ir nozīmīga fotoķīmiskā iedarbība. Nelielos daudzumos UV starojums ādas D-provitamīnu pārvērš aktīvā D-vitamīnā, optimizē kalcija un fosfora vielmaiņu, stimulē organisma pretestības spējas un imūnsistēmas darbību, stariem,kuri ir īsāki par 280nm piemīt baktericīdais efekts.
UV starojumu izmanto arī gaismas terapijā. Visbiežāk gaismas terapijā lieto dzīvsudraba-argona spuldzes. Tā kā šo spuldžu stobriņus izgatavo no kvarca, kas neaiztur ultravioleto starojumu, tās sauc arī par kvarca spuldzēm. Siltumu tās neizstaro gandrīz nemaz. Vājās caurspiešanās spējas dēļ UV starojums iedarbojas tikai uz ādas virskārtu, taču ierosina daudzas reakcijas, kas izmantojamas gan ārstniecībā, gan profilaksē.…
