Secinājumi
Katram vadīšanas stilam ir sava lietošanas joma un apstākļi, kuros tas dod pozitīvu rezultātu. Neatbilstošos apstākļos un darbā ar neatbilstošiem cilvēkiem ikviens stils dos tikai negatīvu rezultātu.
Lēmumu pieņemšanas process - demokrātiskajam stilam notiek daudz lēnāk, kā savukārt autoritārā stila vadīšanas procesā, kur lēmumi un uzdevumi tiek pasniegti kā fakti, nevis diskusijas un pašdarbības iespējas.
Darbinieku motivācija – daudz motivētāki un atzītāki darbinieki jutīsies demokrātiskā un liberālā vadīšanas stila komandā, nevis autoritārā, kur motivācijai netiek pievērsta nekāda vērība un tās vietā tiek pielietotas demotivācijas metodes (sods, noliegums, aizrādījums), lai panāktu uzdevuma izpildi.
Secinājumi
Atgriezeniskā saite – tiek lietota gan liberālā stila un demokrātiskais stils modeļos. Lai darbinieks gūtu gandarījumu par savu paveikto darbu, kā arī sniegtu ierosinājumus – ir nepieciešama komunikācija visos virzienos, ne tikai vadība->padotais, kā tas ir autoritārā stila vadības modelī.
Vides klimats – atkarīgs no organizācijas darbības veida, taču daudz produktīvāki rezultāti būs novērojami vidē, kur darbinieks drīkst iesaistīties lēmumu pieņemšanā, izteikt idejas, ierosinājumus. Taču ražošanas organizācijās, kur ir viena veida darbs, autoritārais stils nesīs daudz labākus rezultātus, jo darbs ritēs raiti uz priekšu.
Vadības stils ir stratēģiska izvēle, un to ir iespējams mainīt atbilstoši uzņēmuma situācijai. To īpaši svarīgi ir ņemt vērā šobrīd, kad uzņēmumam ir strauji jāpielāgojas tirgus izmaiņām.
…
