Valentīna Freimane "Ardievu, Atlantīda!"

Geto
Novembra un Decembra akcijās aizgāja bojā 17 V. Freimanes radinieku
Starp mazajā geto atstātajiem vīriešiem, atradās arī V. Freimanes tēvs

1942. gadā Dima ar Valentīnu plānoja bēgt pāri jūrai uz Zviedriju.
1942. gada 9. maijā šucmaņi* ieradās Dimas un Valentīnas dzīvoklī Vidus ielā 9
V. Freimane paspēja paslēpties vienā no istabām un aizslegt durvis. Šucmaņi nelika atvērt durvis, jo pa atslēgas caurumu ieraudzīja tikai avīzes un vecus krāmus.
Tad Valentīna atslēdza durvis un izmuka laukā uz ielas
Viņa ieraudzīja, ka šucmaņi ved sev līdzi Dimu. Tā bija pēdējā reize, kad Valentīna viņu redzēja.

Dima tika apcietināts, par ebreju sievas slēpšanu.
Sākās V. Freimanes bēgļu gadi. Viņas palīdze Emīlija vienmēr palīdzēja atrast Valentīnai pagaidu slēptuvi. Slēptuves bieži bija jāmaina, lai nerastos aizdomas, ka dzīvokļos tiek slēpta ebreju meitene.
Centrālcietumā uzliesmoja dizentērija. Neviens nešķiroja slimos no veselajiem un visi tika nošauti, tajā skaitā arī Dima.


Valentīna uzzināja, ka viņas tēvs vēl ir dzīvs un strādā kādā darbnīcā kopā ar citiem mazā geto iedzīvotājiem.
Apsardzē, kura pavadīja vīriešus uz darbu bija pazīstams cilvēks un viņš palīdzēja noorganizēt tikšanos Valentīnai ar viņas tēvu.
Viņas tēvs atklāja, ka neliela ebreju vīru grupa gatavojoties bēgt, ārpusē esot cilvēki, kuri gādājot par ieročiem.
Visai drīz Emīlija atnesa ziņu, ka gan grupa, kura taisījās bēgt, gan ieroču gādātāji esot atklāti, aizvesti uz cietumu un nošauti.
…