SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
No bakalaura darba pētījumu rezultātiem autors izdarīja šādus secinājumus:
1. Par VID dibināšanas brīdi var uzskatīt 1993.gada 25.novembris, kad tika pieņemts likums „Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Galvenie VID izveides mērķi, panākt taisnīgākas nodokļu sistēmas izveidi, uzlabot sadarbību ar NM, veidot sabiedrisko domu par nodokļu nomaksas nepieciešamību, izveidot atbilstošu apkalpošanas servisu, samazināt birokrātisko procesu un procedūras; samazināt administratīvos izdevumus.
2. Apkopojot iegūto informāciju no darba izstrādē izmantotajiem literatūras avotiem un izpētot dažādu zinātnieku viedokļus - VID struktūra mainās ļoti bieži, apvienojot dažādas nodaļas, daļas nodaļās, samazinot amatus. Tas ietekmē darbiniekus, jo biežās pārmaiņas neļauj cilvēkiem pilnvērtīgi veikt darbu, ir atkal jāpierod pie jauniem darba apstākļiem, vai pat jauniem darba pienākumiem, kas ietekmē NM un nodokļu administratora darbu. Vislielākā reorganizācija notika 2010.gada 01.oktobrī, kad tika likvidēta Rīgas reģionālā iestāde. Tika uzskatīts, ka šāda reģionālā iestāde ir nelietderīga, bet vislielākais reorganizācijas ceļs sagaidāms tikai 2014.gadā, kad plānots visiem VID darbiniekiem pārcelties uz vienotu VID administrācijas ēku „Mežaparkā.”
3. Klientu apkalpošanas centrs veic pamatdarbības funkcijas (pirmatnējo datu analīzi, nodokļu parādu piedziņu, NM reģistrēšanu par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, deklarāciju pieņemšana, to apstrāde un ievade datu bāzē, pārmaksāto nodokļu atgriešanu, vai novirzīšanu uz aktuālajiem nodokļu parādiem un daudz citus nozīmīgus darbus, kas sekmē VID darbību un papildina valsts budžetu).
4. VID Klientu apkalpošanas centros ir konkrētas daļas, kurām pēc VID reglamenta ir noteikts, kādi darbi ir izpildāmi. Reģistrācijas un NM lietu sektors – reģistrē jaunuzņēmumus, FP, kas vēlas kļūt par saimnieciskās darbības veicējiem, mikrouzņēmumu NM un visus citus t.m.l. darbus, kas saistīti ar reģistrēšanu. Konsultāciju sektors – kurš konsultē NM par viņiem neskaidriem jautājumiem. …