Vēsturiskā proza

Retorika – daiļrunas teorija, zinātne par runas mākslu.
Sākotnēji ar retorikas mācīšanu nodarbojās sofisti (burtiski ‘kādas jomas speciālists’, ‘meistars’, ‘gudrs vīrs’),
Kopš 5. gs. p. m. ē. sofisti dibināja skolas, kurās par samaksu mācīja runas uzbūves pamatlikumus, atbilstīgas šo runu teikšanas manieres un prasmi efektīgi izkārtot materiālu.
 Bija trīs runu pamattipi: politiskās, svinīgās un tiesas runas.
Orators – runātājs sapulcē, sanāksmē; cilvēks, kas pārvalda runas mākslu, daiļrunīgs cilvēks.

…