Melngalvju nams
Sākotnēji XIV gadsimta arhitektūras piemineklis, atrodas Vecrīgā pie Rātslaukuma.
Celtne vairākkārt pārbūvēta, bet Otrā pasaules kara laikā sagrauta.
Mūsdienās Melngalvju nams ir uzcelts no jauna.
Nams pirmo reizi rakstu avotos minēts 1334. gadā, kad savstarpējo karu laikā Rīgas pilsētu bija ieņēmis Livonijas ordenis.
Kopš 15.gs. tas pazīstams kā dzīru nams pie pilsētas tirgus laukuma, pazīstams arī kā "Jaunais nams" un "Karaļa Artura sēta“.
Lielākās nama pārbūves notikušas 1580., 1619.-1625. un 1886. gadā. 1941. gada 28. jūnijā vācu armijas apšaudes rezultātā nams pilnīgi izdega.
Melngalvu nama skulptūru fragmenti glabājās Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Melngalvju nams tika uzbūvēts no jauna un pilnīgi pabeigts 2000. gadā.
Smilšu tornis
Mūsdienās to sauc par Pulvera torni.
Savulaik tas bija nozīmīgākais Rīgas nocietinājums, jo sargāja ieeju pilsētā - galveno Rīgas ceļu ar Austrumiem.
Pirmo reizi tornis minēts 1330.g.
Pulvertorņa nosaukums tam ir no 17.gs., kad te glabāts pulveris.
Torņa diametrs - 14.3 m; augstums - 25.5 m; sienu biezums - ap 3 m.
Te atradies cietums, bijuši moku kambari, te glabāja ieročus līdz pat 1883.g.
1919.g. Pulvertornī ierīkots Kara muzejs.…