Atziņas
Karam ir savs drausmīgs skaistums, ko mēs nemaz neslēpām un, jāatzīst, arī savs pretīgums. Vispārsteidzošākā no tā izpausmēm ir mirušo aplaupīšana tūlīt pēc uzvaras. Rīta blāzma pēc kaujas allaž aust pār kailiem līķiem. (387.lpp)
Tumsa rada reiboni. Cilvēkam vajag gaismas. Kas iestieg tumsībā, jūt sirdi sažņaudzamies. Kad acs skata tumsu, arī garu māc tumsa. Aptumsumā, melnā, necaurredzamā naktī, pat visstiprākos pārņem baiļu nemiers, Nav cilvēka kas nenodrebētu, viens pats nakti iedams pa mežu. (424.lpp)
Nav tādas sastapšanās dzīvē, kad cilvēku nevadītu savs instinkts. (426.lpp)
Atziņas
Tāpat kā putni savij sev ligzdu no visa kā, bērni, vienalga, no kā, pagatavo sev lelli. (442.lpp)
Kad ir runa par cilvēkiem, ko mēs mīlam, mūsu piesardzība izdomā visneprātīgākās briesmas. (504.lpp)
Bērni pieņem prieku un laimi uzreiz un vienkārši, jo viņi paši pēc dabas ir prieks un laime. (474.lpp)
Nebūtības nav. Nulle nepastāv. Viss ir kaut kas. Arī nekas ir kaut kas. (559.lpp)
…