Zirgu audzēšana
Zirgkopība ir sena lauksaimniecības nozare, kas bija plaši attīstīta Latvijas brīvvalsts pirmskara periodā. Tā laika saimniecībās zirgs bija galvenais vilcējspēks. 1952. gadā pēc valdības lēmuma visus Latvijas šķirnes zirgus sāka vienoti saukt par Latvijas braucamo zirgu šķirni. Tā kā zirgi bija ne tikai izcili darba un braucamie zirgi, bet arī teicami jājamie un sporta zirgi, 1976. gadā tika nolemts šķirni saukt par Latvijas zirgu šķirni.
Šobrīd zirgus izmanto sportam, īpaši divos klasisko jātnieku sporta veidu disciplīnās –iejādē un konkūrē. Tāpat zirgus šodien izmanto tūrismam, atpūtai un robežsardzei, bet zirgu izaudzēšana un turēšana ir darbietilpīgs process.
Latvijā audzē Latvijas šķirnes sporta un braucamā tipa zirgus. Ja braucamā tipa zirgi nepieciešami tikai iekšzemes tirgū, tad ar sporta tipa zirgiem Latvijas zirgaudzētāji ir pazīstami arī starptautiskajā tirgū.
Latvijas zirgs ir zirgu dzimtas (Equidae) zirgu ģints (Equus) mājas zirgu sugas (Equus caballus) viena no siltasiņu šķirnēm pasaulē, kas izveidota Latvijā. Latvijas zirgiem ir trīs tipi: Latvijas braucamais zirgs, Latvijas sporta zirgs un Latvijas ardenis. Latvijas zirga šķirnes pamatā ir Latvijas vietējie darba zirgi, kas savukārt ir bijuši meža tarpāna pēcteči. Šķirne, ko sauc par Latvijas zirgu, ir sākusi veidoties 17.gs, bet starptaustiski atzīta kā patstāvīga šķirne tā ir kopš 1952. gada. Pēc 1952. gada Padomju Savienībā Latvijas zirgus sāka lietot arī citu šķirņu uzlabošanai. Latvijas zirgi ir universāli izmantojami zirgi, īpašus panākumus gūstot konkūrā, iejādē un trīscīņā. …
