Latvijas eksakto zinātņu laukā ķīmijas, medicīnas ķīmijas un farmācijas zinātnes virziens ir atradis nozīmīgu un paliekošu vietu.
Šobrīd Latvijā ir plaši pazīstami tādi farmācijas uzņēmumi kā A/S „Grindeks” un A/S „Olainfarm”, kā arī zinātniski pētnieciskie institūti – „Latvijas Organiskās sintēzes institūts”, „Koksnes ķīmijas Institūts” un citi. Ķīmiju un ar to saistītās zinātnes var apgūt Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē un Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas un materiālzinātnes fakultātē.
No 1952. gada Organiskajā sintēzes institūtā tiek radīti un vēlāk rūpnieciskajā ražošanā ieviesti 14 oriģināli preparāti medicīnai un lauksaimniecībai, piemēram: pretvēža preparāts „Ftorofūrs”, asinsspiediena pazemināšanas preparāts „Foridons” un siena konservants „Diludīns”.
Daudzu gadu laikā izstrādātā kompleksā, zinātniskā pieeja jaunu zāļu projektēšanā, sintēzē un ieviešanā šodien ieņem nozīmīgu vietu Latvijas zinātnē.
Zinātniski pētnieciskais darbs tika veikts „Latvijas Organiskās sintēzes institūtā”, profesora G. Dubura vadītajā Membrānaktīvo savienojumu un β-diketonu laboratorijā, kurā viens no galvenajiem pētniecības virzieniem ir slāpekli saturošu heterociklisku savienojumu sintēze, ķīmisko un bioloģisko īpašību izpēte.
Slāpekli saturošie, hidrētie heterocikliskie savienojumi, tai skaitā 1,4-dihidropiridīni, aizvien vairāk pievērš ķīmiķu, bioķīmiķu, pēdējā laikā arī farmakologu un mediķu uzmanību, jo tie ir daudzu plaši lietotu medikamentu pamatā. Sakarību noskaidrošana starp vielas ķīmisko struktūru un bioloģisko aktivitāti, ir nepieciešams sintezēt rindas savienojumu, mērķtiecīgi mainot vielas struktūru.
60. gadu beigās „lavīnveidīgi” pieauga interese par 1,4-dihidropiridīnu atvasinājumiem, kuriem atklāja iedarbību uz sirds-asinsvadu sistēmu, kā rezultātā tika ļoti rūpīgi analizētas šādu savienojumu struktūras, un 80. gadu sākumā jau bija komerciāli pieejams pirmais preparāts – „Nifedipīns”, kas ietilpst 10 visplašāk pasaulē lietoto preparātu skaitā, tāpat kā „Norvasks” un citi. Pielietojuma dēļ tika sintezēti daudzi analoģiski savienojumi, galvenokārt 4-aril (vai 4-heteril) 3,5-dialkoksikarbonil-1,4-dihidropiridīni. 80. gadu sākumu var uzskatīt par dihidroatvasinājumu sintēzes kulmināciju. 90. gados dihidropiridīnu ķīmija ieguva jaunus attīstības virzienus, jo tika atklāti aizvien jauni pielietojuma virzieni.…
