Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:436308
 
Author:
Evaluation:
Published: 20.01.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Revolūcijas cēloņi    4
  1905.gada revolūcijas sākums    5
  13. (26.) janvāra notikumi Rīgā    6
  Janvāra streika nozīme    7
  Politiskās un ekonomiskās sekas    8
  Secinājumi    10
  Izmantotie avoti    11
Extract

Revolūcijas cēloņi

20.gs. pirmajos gados Latvijas teritorijā notika iedzīvotāju pārvietošanas, kuru sekmēja arī saimnieciskā attīstība un politiskā krīze, kas pārauga 1905.gada revolūcijā. „ Kā visā Krievijas impērijā, tā arī Latvijā revolūcija izraisījās spēji un daudziem, to skaitā cara patvaldībai, gluži negaidīti. Revolūcijas sākums līdzinājās sprādzienam ar ļoti plašu atbalsi ”, tā raksta 20.gs. Latvijas vēsture autori. Iedzīvotāju politiskā neapmierinātība jau sāka veidoties Krievijas impērijā kopš strīdīgās 1861. gada dzimtcilvēku atbrīvošanas. Dzimtbūšanas atcelšana bija bīstami nepilnīga. Zeme un mājas joprojām piederēja muižniecībai, un zemniekiem tās bija jāizpērk. Cilvēku brīvība bija visai ierobežota un bieži vien - formāla, un viņu tiesības - pakļautas virknei būtībā šķiriski noteiktu pienākumu un noteikumu.
Latvijā Revolucionāro nemieru radīja vispārējā nebrīvība un beztiesība cara patvaldībā, un Latvijā tā bija sevišķi smaga. Latvijā toreiz nebija pašvaldības, pat ne Krievijas zemstu iekārtas veidā. Zemi pārvaldīja Vidzemes, Kurzemes un Vitebskas gubernatori un vācu muižnieku landtāgi. Latviešiem nebija nekādu tiesību piedalīties valsts pārvaldīšanas darbā. Latviešu valodu netika atļauts lietot skolās, tiesās un valstiskās iestādēs. Lielākā daļa latviešu cieta no krievu valdības pārkrievošanas politikas.
Strādniekiem nācās strādāt 12-14 stundas dienā, un viņi saņēma zemas darba algas, kas caurmērā svārstījās ap vienu rubli dienā. Arodbiedrību, kas būtu spējušas aizstāvēt strādnieku intereses, nebija, jo administrācija tās nepielaida. Rūpniecība Latvijā tolaik strauji auga, lielās fabrikas nodarbināja katra vairākus tūkstošus strādnieku, un visā Latvijā 1905. g. bija pāri par 50.000 rūpniecības strādnieku.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register