Vētra, kas plosījās janvārī Latvijā, nepaliek bez sekām kā kokrūpniecības nozarē, tā arī citās nozarēs.
Visnozīmīgākās problēmas pēc vētras bija saistītas ar elektroenerģijas atjaunošanu. Kā ziņoja Latvenergo pārstāvji, seku novēršanai augstsprieguma līnijām bija nepieciešamas vairākas dienas, bet zemsprieguma līnijām - pat nedēļas. [1.]Janvāra beigās meža nozares portālā www.latvianwood.lv tika publicēts raksts par aptuveniem vētras radītajiem zaudējumiem mežsaimniecībā un ar to saistītās nozarēs. Zemkopības ministrija bija aprēķinājusi, ka mežiem radītie zaudējumi ir apmēram 104 miljoni latu. Kokrūpniecības eksperti bija aprēķinājuši potenciālos zaudējumus, kas varētu rasties, ja netiks pielietota saprātīga mežu izciršana un vējgāžu kopšana – tie ir aptuveni 50 miljoni latu. Tika pieminēts, ka vētras rezultātā sortimenta dažādība iespējama tikai 20% apmērā (pretstatā 60% normālos apstākļos). Ja sortimenta apjoms saglabāsies ļoti līdzīgs 2004. gada apjomam, tad faktiski dubultosies papīrmalkas daudzums. Tādējādi tika prognozēts, ka labam sortimentam cenas pat nedaudz pieaugs, taču papīrmalkai – kritīsies. [2.]
Vēl tika pausts viedoklis, ka šogad mežu īpašnieki varētu pat gūt papildu peļņu, jo varēs realizēt vairāk koksnes, nekā bija plānots, tomēr ilgtermiņā viņi zaudēs – tuvākos divus trīs un pat piecus gadus īpašnieki nevarēs izcirst tos kokus, ko bija paredzēts cirst šajā attiecīgajā laika periodā. Līdz šim katru gadu tiek izstrādāti 10 līdz 12 miljoni m3 koksnes, tad tuvāko gadu laikā šis apjoms varētu samazināties par pāris miljoniem m3 gadā, jo meži nebūs izauguši tik lielā apmērā, lai varētu izcirst nepieciešamos apjomus.
Balstoties uz janvāra beigās pieejamo informāciju par to, ka Zviedrijā šajā vētrā tika nogāzts 10 reizes vairāk koku nekā Latvijā, un tur nogāzto koku apjoms veido ap 10% no visā Eiropā nocirsto koku daudzuma, tika izteikts minējums, ka papīrmalkas cena tirgū varētu kristies par 10 latiem (janvāra beigās cena bija apmēram 24Ls) par kubikmetru. [aut. cena jau ir nokritusies.]…
