Tūkstošiem gadu tika slēptas unikālas zināšanas. Priesteri un dažādu reliģiju un kultu kalpotāji drīzāk bija gatavi atdot dzīvību, lai tikai pārējie neuzzinātu par kādu slepenu dokumentu vai garīgām zināšanām. Cilvēki vienkārši gulēja garīgā miegā.
Šāda cilvēces pastāvēšana ar “snaudošu apziņu” nav pagājusi bez pēdām gan cilvēcei, gan priekš visas planētas. Gandrīz pilnīgs cilvēku garīgais pagrimums, kuru skaitliskais daudzums sasniedzis kritisko līmeni. Plēsonīga dabas resursu izlaupīšana, draudoša ekoloģiskā katastrofa, vietējie kari un starptautiskais terorisms, alkoholisms un narkomānija un uz visa tā fona – pašapmierināts cilvēks, kurš domā tikai par savu komfortu, saviem ienākumiem, pat atņemot savam tuvākajam, cenšas iebāzt sev mutē divus kumosus vienlaicīgi, nebaidīdamies aizrīties.[25; 204]
Pati aizliegtākā informācija pasaulē ir tēma par cilvēces attīstības virzieniem. Šodienas cilvēks ar savu lēno domāšanu nav spējīgs veidot pat savu dzīvi, kur nu vēl modulēt atsevišķas valsts vai cilvēces attīstības ceļus. [15; 57]
Pats grūtākais ir pārliecināt cilvēku par to, ka visā pasaulē viņš ir visaugstāk attīstītā būtne, ka viņam ir iespējams kļūt par brīnumainu personu, - skaistu, miermīlīgu, eņģelim līdzīgu. Runājot par mūsdienu pasaules reālo dzīvi šis nav labākais veids pārliecināt cilvēku par to, kāds viņš var patiesībā kļūt. Cilvēkam liktenis ir lēmis tik daudz pazemojumus, tik ļoti ir iedragāta viņa vērtību sistēma – tas viss man liek domāt: ja es netikšu pie problēmu saknēm, man nebūs viegli paskaidrot, kāpēc cilvēkiem ir jāizraujas no sev uzliktajiem rāmjiem, - lai veiksmīgi attīstītos un garīgi sevi pilnveidotu. …
