Katrs vecāks vēl savam bērnam visu to labāko, kaut arī kāds viņš būtu. Kad pienāk laiks vest bērnu uz skolu, atliek tikai izvēlēties to labāko variantu. Ne visiem bērniem masu skolas ir vispiemērotākās. Intelektuāli atpalikušajiem bērniem vispiemērotākā būtu palīgskola, kurā tiek uzstādītas viņiem atbilstošas prasības vai arī tiks sniegta speciāla palīdzība. Ievietojot šādu bērnu masu skolā var drīzāk notikt attīstības lejupslīde nevis augšana. Tāpēc ir nepieciešams zināt šādu bērnu psihiskās īpatnības, lai nepadarītu viņu stāvokli vēl sliktāku, lai zinātu, kā viņus mācīt, jo tas ir iespējams.
Zinot intelektuāli atpalikušo bērnu psihes aspektus, var izpētīt kādu reālu bērnu, kuram iespējams ir vajadzīga atbilstoša aprūpe vai stimulēšana, jo tieši videi un atbalstam ir ļoti liela nozīme šo bērnu attīstībā.
Masu skolā dod standartizētus uzdevumus, kurus intelektuāli atpalikušie bērni nespēj adekvāti izpildīt. Ja šādu bērnu ievieto masu skolā, tad viņa pašapziņa mazinās un spējas mācīties arī .
Skolas gados par vissvarīgāko kļūst uzticētais uzdevums – spēja to izpildīt. Šis arī ir viens no kritērijiem, pēc kuriem var noteikt, vai bērns ir intelektuāli atpalicis. Runājot par to, S. J. Rubinšteins [С.Я. Рубинштейн] raksta: ” Jēdziens “ intelektuālā (garīgā) atpalicība” nenosaka konkrētu saslimšanu, bet tikai to, kādas ir dotā bērna iespējas attiecībā uz skolas zināšanu iemācīšanos”.
Faktus par garīgo atpalicību arī var attiecināt uz intelektuālo atpalicību, jo īpašība, kas raksturo garīgo atpalicību ir vājš intelekts. …
