Kāpēc abstrakcionisms? Man pašai nepatīk zīmēt, jo tas man nepadodas un zīmēšanas stundās vienmēr izvēlējos šo mākslas veidu, jo likās tā tikai ķēpāšanās vien ir un nekas vairāk. Lasot informāciju par abstrakcionismu, ko atradu gan grāmatās, gan internetā sapratu, ka daudzi mākslinieki abstrakcionismu neuztver kā mākslu, jo tas vairs nav cilvēku savstarpējās sazināšanās līdzeklis. Iespējams, bet tas mani daudz vairāk pievilina nekā citi mākslas veidi, lai gan tie man arī šķiet ļoti interesanti. Piekrītu, ka šajā mākslas veidā ir tikai līnijas, švīkas un ar otu iezīmētas nesaprotamas, manā skatījumā izjūtas. Vismaz es tā dažkārt varu izteikt savas domas, jo pati zīmēšana nu man nekādi nepadodas. Varbūt tā arī ir bezjēdzīga kombinācija, kas ir tālu no mākslas, bet vai tad nav tā, ka katrs dara to, kas viņam tīk? Un, ja cilvēki to spēj novērtēt, tad es uzskatu, ka tā ir māksla, savādāka māksla.
Man patīk skatīties šādos darbos un mēģināt izdomāt, ko abstrakcionists gleznošanas brīdī bija domājis un izjutis, un vēlāk šo gleznu pielīdzināt savām, tajā brīdī izjustām un neizjustām domām un jūtām. Tas man liekas ir ļoti interesants process. Skatoties šādās gleznās, manuprāt, katrs cilvēks individuāli saskata to, ko vēlas saskatīt, piemēram, uz sienas atradīsies glezna ar trim krāsām un vienam šķitīs, ka tā ir mīlestība vai, piemēram, kādam citam debesis un tā joprojām.…