Acu slimības
Acu slimības ir ļoti dažādas. Tām ir dažāds attīstības ātrums un pakāpes. Tikai dažas no tām ir acs ābola un tā muskuļu, acs dobuma, asaru aparāta un plakstiņu slimības, kā arī refrakcijas anomālijas (tuvredzība, tālredzība, acs astigmatisms). Izšķir iedzimtas un iegūtas acs slimības. Iegūtās acs slimības var būt infekciozas un neinfekciozas, akūtas vai hroniskas. Acs slimības var skart vienu aci vai abas acis. Tās var būt patstāvīgas – glaukoma, katarakta, trahoma, konjunktīvs, keratīts, iridociklīts – vai to cēlonis ir vispārējas organisma slimības, iekšējās sekrēciju dziedzeru slimības, sirds un asinsvadu slimības, asins slimības, CNS slimības, fokolā infekcija. Daži acu ļaundabīgie audzēji var kļūt vispārējas organisma slimības cēlonis. No ārējiem faktoriem nozīme ir infekciju ierosinātājiem – mikroorganismiem, kas iekļūst acī no apkārtējās vides, kā arī acu traumām. Dažas acu slimības – tīklenes atslāņošanās, redzes nerva atrofija, glaukoma, smagas acu traumas, apdegumi u.c. – var būt akluma cēlonis. [2;371] Acs slimību izplatība un raksturs ir atkarīgi no sociāliem, ģeogrāfiskiem, klimata apstākļiem, redzes higiēnas, kā arī no ārstnieciskās palīdzības un profilakses. Acu slimības pētī oftalmoloģija. [3;13]
1. Plakstiņu slimības
Plakstiņu slimības ir šādas: plakstiņu ādas slimības, plakstiņu malas slimības, Meiboma un tauku dziedzeru slimības, plakstiņu muskuļu slimības, plakstiņu audzēji, iedzimtās plakstiņu anomālijas.
1.1. Plakstiņu ādas slimības
Plakstiņu ādā iespējamas visas ādas slimības: ekzēma, dermatīts, roze, sifillis, tuberkuloze, lepra u.c.
Plakstiņu tūska var rasties ne tikai acs un tās palīgmehānisma slimības, bet arī dažādu vispārēju slimību gadījumos. Plakstiņu tūska var būt iekaisuma un neiekaisuma.
Iekaisuma tūsku plakstiņā pavada ādas hiperēmija, sāpes, lokāli paaugstināta temperatūra.
Neiekaisuma tūska parasti ir abpusēja, izteiktāka no rīta. Plakstiņu āda – bāla. Neiekaisuma tūska var būt asinsrites sistēmas un nieru slimību agrīns simptoms, tāpēc šāds slimnieks rūpīgi jāizmeklē.
Kvinkes tūska parasti rodas bērniem un jauniešiem. Tā sākas pēkšņi, visbiežāk no rīta, bez redzama iemesla, parasti uz augšējā plakstiņa. Plakstiņa āda kļūst bāla, dzeltenīga. Ja tūska ir stipra, plakstiņus nevar atvērt. Tūska pastāv dažas stundas vai pat dienas, pēc tam izzūd tikpat pēkšņi kā radusies. Iespējami recidīvi. Slimību uzskata par ātri pārejošu recidivējošu angioneirisku tūsku, kas saistīta ar organisma konstitucionālām īpatnībām (plāna āda, virspusēji asinsvadi, veģetatīvas nervu sistēmas labilitāte, alerģija).
Alerģiskais dermatīts var rasties, lietojot acu pilienos vai ziedēs atropīnu, dionīnu, antibiotikas, dikaīnu, furacilīnu un citus medikamentus. To var izraisīt arī kosmētiskie līdzekļi, dažādas rūpniecībā un mājsaimniecībā lietojamās ķīmiskās vielas, apkārtējās vides kairinātāji u.c. Novēro plakstiņu tūsku, hiperēmiju, [1;94] niezi. Uz ādas veidojas sīki pūslīši, kas var izplatīties pa visu sejas ādu un plīstot izdala serozu šķidrumu.
Kontagiozais molusks ir dzeltenīgi balts mezgliņš, aptuveni 2 mm diametrā, ar ovālu malu un nelielu padziļinājumu centrā. Mezgliņi biežāk novietoti uz apakšējā plakstiņa pie acs mediālā kaktiņa tuvu skropstām. Dažreiz vairāki mezgliņi ir tieši uz plakstiņa malas. Tie var macerēties, tad sairušo audu masa nokļūst konjunktīvas maisā un izraisa konjunktivītu. Uzskata, ka kontagiozo molusku ierosina vīruss.
Plakstiņa abscess ir strutains plakstiņa iekaisums pēc inficētā ievainojuma, tas var rasties no blakus esošiem infekcijas perēkļiem vai arī metastāliski no septiskiem perēkļiem citos orgānos. Gaita akūta, zemādas audu infiltrācija aizvien pastiprinās. Plakstiņš pietūcis, hipermēts, palpējot stipri sāpīgs, audiem sairstot, veidojas fluktuācija, cauri ādai saskatāmas dzeltenīgas strutas. Ja abscess atveras patstāvīgi, iekaisuma pazīmes ātri izzūd.
…
