Administratīvā procesa būtība, attīstības aspekti un to loma cilvēktiesību aizsardzības sistēmā Latvijā

9. Saeimas vēlēšanas notikušas, „tautas kalpi” ievēlēti (likumdevēja vara), tiek veidots jauns izpildvaras kodols - Ministru kabinets. Ministrijām būs jauni ministri ar jaunām idejām, bet valsts pārvaldes iestādes darbojas atbilstoši tiesību aktos deleģētajai kompetencei, pielāgojas jaunajai situācijai valstī un turpina nodrošināt valsts attīstību pieejamo resursu ietvaros.
Izpildvarai ir deleģēta ļoti būtiska varas daļa, un sabiedrība ir ieinteresēta, lai to izmantotu taisnīgi un lietderīgi. Tāpēc laika gaitā izpildvaras tiesības tiek nostiprinātas tiesību normās un tiek veidota efektīva šo tiesību lietošanas kontroles sistēma. Šāda kontroles sistēma ir ļoti būtiska, jo pretējā gadījumā valstī valda administratīvā patvaļa un izpildvara var tikt izmantota savtīgos nolūkos, kādu atsevišķu personu interesēs, kas noved pie valsts varas un sabiedrības atsvešināšanās – ekstremālās situācijās no sabiedrības puses notiek streiki, protesti un varas gāšana. Neatkarīgajai tiesu varai ir uzticēta izpildvaras darbības likumības kontrole.
Bet jebkurā gadījumā, sabiedrība kopumā un katra persona ir ieinteresēta varas ierobežošanā un savu tiesību aizstāvēšanā.
Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Latvija ir „demokrātiska” republika. Demokrātisks nozīmē to, ka valsts atzīst cilvēktiesības kā dabiskas.
Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

…