Administratīvās tiesības ir viena no plašākajām tiesību nozarēm. Tās regulē sabiedriskās attiecības valsts pārvaldes sfērā, parasti vismaz viens no administratīvi tiesisko attiecību subjektiem ir izpildvaras institūcija (amatpersona vai organizācija). Otrs tiesisko attiecību subjekts ir indivīds vai organizācija, kurš šo tiesisko attiecību ietvaros nav uzskatāma par varas nesēju.
Tieši tiesām regulāri ir jāsaskaras ar dažādu administratīvo aktu pieņemšanu, grozīšanu vai atcelšanu. Proti, iestāde var būt pieņēmusi nelabvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru konkrētā persona var nebūt mierā. Ir iespējamie varianti, kā iziet no šādas situācijas, tomēr lielākā daļa fizisko vai juridisko personu nolemj vērsties tiesā, cerot, ka tieši tur tiks lemts par administratīvā akta atcelšanu. Līdz ar to tiesas veic kontroli pār lēmumiem, ko ir pieņēmušas valsts vai pašvaldību iestādes attiecībā uz kādas personas darbību vai bezdarbību. Lēmumu pieņemšanai ir jābūt balstītai uz saprātīgiem un objektīviem argumentiem. Šie argumenti ir nesaraujami saistīti ar administratīvā procesa principiem, jo tie ir kā pamatojums konkrētā argumenta pārliecinošākai izteikšanai. Var teikt, ka administratīvā procesa principi atspoguļo sabiedrības intereses. Caur tiem tiek pausts tiesas viedoklis par risināmo situāciju, un, protams, šie principi attiecas arī uz valsts un pašvaldību iestādēm. Administratīvā procesa principi ir pakārtoti sabiedrības interesēm tik lielā mērā, ka tie ir kļuvuši par neatņemamu sastāvdaļu savu tiesību aizstāvēšanā. Tamdēļ nedrīkst aizmirst daudziem zināmo teicienu, ka likuma priekšā visi ir vienādi.…