KOPSAVILKUMS
Latvijā kopš 01.02.2004. darbojas Administratīvā procesa likums, kas nosaka administratīvās lietas ierosināšanas, administratīvā procesa veikšanas, administratīvo aktu izdošanas un apstrīdēšanas kārtību augstākā iestādē vai tiesā, kas būtībā nodrošina cilvēktiesību ievērošanu valsts iestādēs.
Administratīvā procesā dalībnieki iestādē ir iesniedzējs, iestāde, kuras lietvedībā ir administratīvā lieta, adresāts, trešā persona, tiesību subjekts, kuram ir tiesības būt par privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizstāvis un pārstāvis.
Iestādē administratīvās lietas ierosināšanas iniciators var būt gan iesniedzējs, gan pati iestāde. Tas izriet no tā, ka administratīvā procesa iestādē būtība atšķiras no administratīvā procesa būtības tiesā. Iestāde savas kompetences ietvaros izdod administratīvos aktus, savukārt tiesa veic kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu.
Administratīvo lietu iestādē var ierosināt uz iesnieguma pamata, uz iestādes iniciatīvas pamata unuz augstākas iestādes rīkojuma vai citas institūcijas ziņojuma pamata.
Likumā „Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likums” noteikta disciplinārlietas kā administratīvās lietas norise Iekšlietu ministrijas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldēs. Disciplināratbildības likums nosaka disciplinārlietas ierosināšanas nosacījumus, termiņu, pārbaudes veikšanu pirms disciplinārlietas ierosināšanas. Dienesta pārbaudes ierosināšanā iestādei ir izvēles brīvība un tā var tikt ierosināta divu mērķu sasniegšanai, proti, faktu noskaidrošanai vai attiecīgo pārvaldes amatpersonu rīcības izvērtēšanai. Disciplināratbildības likums nosaka viena mēneša termiņu disciplinārlietas ierosināšanai no informācijas saņemšanas brīža.
…
