2.5.Administratīvā akta apstrīdēšanas stadija
Administratīvā procesa likuma 76.panta trešā daļa nosaka, ka administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējais administratīvās lietas turpinājums, savukārt likuma 81.panta piektā daļa nosaka, ka apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. No tā izriet, ka visas administratīvā procesa stadijās pieņemto lēmumu kopums uzskatāms par vienu administratīvo aktu, par noteicošo uzskatot pēdējā institūcijā pieņemto formulējumu.18
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 77.pantu, iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedz rakstveidā vai mutvārdos, iestāde to tūlīt noformē rakstveidā un iesniedzējs to paraksta. Šo iesniegumu septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai augstākais iestādei.
Iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu, aptur tā darbību no brīža, kad iesniegums saņemts iestādē.
Augstākā iestādes lēmums ir atkarīgs no tā, ar kādu iesniegumu tajā ir vērsusies persona, par:
• nelabvēlīga administratīvā akta atcelšanu;
• administratīvā akta izdošanu vai vēl labvēlīgāka akta izdošanu;
• spēkā zaudējošā administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku;
• tiesisko attiecību konstatēšanu;
• faktiskās rīcības veikšanu vai neveikšanu, vai faktiskās rīcības administratīvā akta vai faktiskās rīcības atzīšanu par spēkā neesošu;
• zaudējumu vai kaitējuma atlīdzināšanu.
Ievērojot Administratīvā procesa likuma 81.pantā noteikto, augstākā iestāde ar savu lēmumu var:
1) atstāt administratīvo aktu negrozītu (ja iestāde, izskatot iesniegumu pēc būtības, konstatē, ka jau sākotnējā procesā ir ievērotas gan materiālo, gan procesuālo tiesību normas, tā atstāj administratīvo aktu negrozītu. Kā arī, konstatējot nebūtiskās procesuālās kļūdas, var atstāt administratīvo aktu negrozītu);
2) atcelt administratīvo aktu (ja iestāde secina, ka, izdodot administratīvo aktu, ir pieļautas būtiski materiālo tiesību normu pārkāpumi – nav piemērota pareiza tiesību norma, piemērotā tiesību norma ir nepareizi interpretēta, lieta bija jāizbeidz faktu trūkumu vai lietderības apsvērumu dēļ, tā var atcelt izdoto administratīvo aktu);
3) atcelt administratīvo aktu kādā daļā (ja administratīvais akts nosaka vairākas tiesības un pienākumus);
4) izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu (kad iestāde ir kompetenta lemt zemākās iestādes vietā, tā var izdot arī satura ziņā atšķirīgu administratīvo aktu);
5) konstatēt, vai administratīvais akts, kurš jau ir zaudējis spēku, ir bijis tiesisks vai prettiesisks (iestādei ir pienākums to pārbaudīt).
Administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcija. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Ja tādas nav, vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā.
…
