SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Autors secina, ka šobrīd maksātnespējas procesu regulē trīs likumi, ar kuriem maksātnespējas administratoriem nākas strādāt, un tā ir viena no problēmām, ar ko administratori saskaras praksē, jo jāpārorientējas no viena likuma uz otru, atkarībā no tā, kādā procesā konkrētais likums jāpiemēro.
2. Administratīvās tiesības pieder pie publisko tiesību nozares, kas regulē sabiedriskās attiecības publiskās (valsts) pārvaldes sfērā, kurā viena no pusēm ir valsts pārvaldes iestāde, bet otra – vairumā gadījumu fiziska un/vai juridiska persona.
3. Par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
4. Administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju.
5. Autors secina, ka pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas maksātnespējas administrators ir tā persona, kura turpmāk rīkojas ar personas mantu, risinot jautājumus par saistību izpildi un kreditoru prasījumu apmierināšanu.
6. Autors secina, ka administratoram ir tiesības pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm bez maksas to rīcībā esošo tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par maksātnespējas subjektu.
7. Vēršoties ar iesniegumu iestādē, administrators var pamatojoties uz APL 64.panta trešo daļu, iesniedzot motivētu iesniegumu, lūgt, lai administratīvo aktu izdod saīsinātā termiņā. Administratoram labvēlīgs risinājums atbilst administratīvā procesa privātpersonas tiesību ievērošanas principam un tiesiskās paļāvības principam.
…
