Administratīvās tiesības (objektīvā nozīmē) ir to tiesību normu kopums, kas regulē publisko iestāžu iekārtu un darbību, amatpersonu kompetencei, valsts un pašvaldību dalībnieku tiesisko stāvokli, kā arī pilsoņu publiskos pienākumus un tiesības. Administratīvās tiesības subjektīvā nozīmē sastāda no tiem juridiskajiem pienākumiem un tiesībām, kas uz objektīvo administratīvo tiesību pamata piekrīt publiskajām iestādēm , viņu dalībniekiem un pilsoņiem vai pilsoņu grupām viņu attiecībām pret publiskajām iestādēm (vai īstenībā pret valsti vai pašvaldībām).
Administratīvās tiesības ir mācība par administrāciju… Bet administratīvās tiesības pēc būtības ir tādas pašas tiesības, kā citas tiesības, un tiesības nav mācība, bet, pēc valdošās iekārtas, tiesības objektīvā nozīmē ir normas, un subjektīvā nozīmē tiesību subjekta pilnvarojums, kas pamatots ar objektīvām tiesībām vai attiecīgu tiesisku darījumu.1
Administratīvām tiesībām ir svarīga nozīme moderno valstu dzīvē, tāpēc administratīvo tiesību kursam tiek ierādīta ievērojama vieta juridisko fakultāšu studiju plānos, un tāpēc administratīvo tiesību zinātnē ieņem cienījamu vietu modernajā jurispudencē.
Administratīvās tiesības vēsturiski radās līdz ar valsti. Valsts attīstība sekmēja administratīvo tiesību attīstību un tās kalpoja valsts un sabiedrības savstarpējo attiecību regulēšanai. Valsts noteica administratīvās tiesības, bet arī tiesības noteica valsts virzību.
Lai iepazītos, izpētītu un gūtu padziļinātu priekšstatu un zināšanas par administratīvo tiesību kādu daļu, izvēlējos referāta tēmu par administratīvajiem principiem.
Rakstot savu referātu izmantoju dažādus pieejamos literatūras avotus tiesību zinātnē. Rakstot referātu, pieskāros arī tēmai par vispārējiem tiesību principiem, mēģināju noskaidrot ar administratīvo tiesību principiem saistītas problēmas.…
