Lai valsts pārvalde sekmīgi pildītu savus pienākumus, tai ar likumiem tiek piešķirtas dažādas pilnvaras. Valsts pārvaldes funkcijas, ko tā veic visas sabiedrības labā, nereti skar atsevišķu sabiedrības locekļu intereses. Tādejādi valsts uzdevums ir līdzsvarot indivīda atsevišķo un sabiedrības kopīgo interešu ievērošanu.1
Tā kā ik dienas tiek pastrādāts kāds noziegums, valsts pienākums ir nodrošināt svarīgākās sabiedrības intereses. To var sasniegt ar dažādām metodēm. Viena no šādām metodēm ir personu sodīšana par likumpārkāpumiem. Sodi jau kopš seniem laikiem ir bijuši ietverti tiesību normu krājumos un cilvēkus vienmēr ir biedējis sods par izdarīto pārkāpumu. Sodi raksturīgi publisko tiesību nozarēm. Administratīvajās tiesībās tas ir administratīvais sods – sankcija par pastrādātu administratīvu pārkāpumu.
Latvijā administratīvo sodu sistēmu regulē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, kurš iekļauj ļoti daudzu administratīvo pārkāpumu aprakstu ar par tiem paredzētajām sankcijām. Tāpat blakus pastāv arī dažādas speciālās tiesību normas, piemēram, pašvaldībām ir tiesības izdot pašām savus noteikumus, kuros paredzēta administratīvā atbildība par atsevišķiem pārkāpumiem.
Referātā padziļināti apskatīšu aministratīvo sodu veidus: kādi tie ir, par kādiem pārkāpumiem tie paredzēti, kas ir tiesīgs tos piemērot, utt. Darba sākumā nedaudz apskatīšu arī administratīvo pārkāpumu un atbildību, jo tie nev škirami no administratīvā soda. Var teikt tā, ka administratīvā atbildība iestājas par administratīvo pārkāpumu, par ko paredzēts administratīvais sods. Par pamatu savam referātam izmantoju Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu un citu pieejamo lieteratūru un interneta avotus.…
