Viena no būtiskākajām publiskās pārvaldes institucionālajām sastāvdaļām Latvijā ir valsts civildienests, ko veido noteiktas valsts amatpersonas - valsts civildienesta ierēdņi. Šobrīd, kad tiek veiktas nozīmīgas reformas valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanā, ir laiks apskatīt ne tikai, kā samazināt civildienests ierēdņu skaitu un apvienot to veicamās funkcijas, bet gan arī noskaidrot un izvērtēt, kā civildienests darbojas kā sistēma, un noskaidrot, kas tur nav kārtībā.
Autors izvēlējās šo tēmu, jo uzskata, ka valsts civildienesta darbībā ir problēmas, un tādēļ jānoskaidro, kā darbojas valsts civildienests sistēma Latvijā un kas traucē valsts civildienesta ierēdņiem pildīt savus profesionālos amata pienākumus.
Pētījuma objekts – valsts civildienesta ierēdnis.
Darba mērķis – noskaidrot, kas ir valsts civildienesta ierēdnis, kādas problēmas ir tā darbībā valsts civildienestā, un kas būtu labojams valsts civildienesta ierēdņa darbības tiesiskajā regulējumā valstī. (mērķis ir viens)
Darba uzdevumi ir šādi:
1) Noskaidrot, kas ir valsts civildienests un kādi principi ir noteikti tā darbībā, izpētot, kā tie izpaužas dzīvē;
2) Izpētīt normatīvos aktus, kas regulē valsts civildienesta ierēdņu darbību;
3) Izpētīt, kādas problēmas ir valsts civildienesta ierēdņu darbības tiesiskajā regulējumā un kā tās ir labojams.
4) Noskaidrot dažādu autoru viedokļus par valsts civildienesta ierēdņu darbību.
Darbā ir izmantota šādas pētīšanas metodes - analītiskā, salīdzinošā un deskriptīvā.
Pētījuma pamatā ir Valsts civildienesta likums un citi normatīvie akti, kas regulē valsts civildienesta ierēdņa atlīdzību, atbildību, ierobežojumus un darbību, Jāņa Načisčioņa grāmata „Administratīvās tiesības”, Arta Stuckas grāmata „Administratīvās tiesības” un cita literatūra, kā arī raksti un dažādi autoru viedokļi no Interneta resursiem.…