Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:878289
 
Evaluation:
Published: 21.04.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Adolfs Hitlers 14 gadu vecumā zaudēja tēvu. Tā kā viņš ātri izšķiedēja tēva mantojumu, iztiku nācās pelnīt pašam. Viņš zīmēja pastkartes un reklāmas, bet, kad sākās 1. Pasaules Karš, cīnījās cācu armijā un par drosmi tika apbalvots ar Dzelzs krustu. Kad Vācija karu zaudēja, Hitleru sadusmoja miera līguma noteikumi un viņš nolēma pievērsties politikai. Viņš pievienojās Nacionālistu (nacistu) partijai un drīz vien kļuva par tās vadoni. Daudzi iestājās nacistu partijā, un 1923. g. Hitlers ar saviem domu biedriem Minhenē mēģināja izdarīt valsts apvērsumu. Tas neizdevās, un viņš nokļuva cietumā.
Cietumā viņš uzrakstīja grāmatu “Mana cīņa” (1923), kurā pauda savus uzskatus, ka Vācijas problēmās vainojami ebreji un komunisti un, lai Vācija atkal kļūtu varena, tai nepieciešams stiprs vadonis. Tā kā valdīja grūti laiki, Hitlers guva atsaucību. Lai gan prezidenta vēlēšanās viņš ieguva tikai 37 % balsu, 1933. g. prezidents Hindenburgs uzaicināja Hitleru kļūt par valsts kancleru (valdības galvu).
Kad 1934. g. Hindenburgs nomira, Hitlers kļuva par prezidentu, kancleru un armijas virspavēlnieku. Jebkāda nepakļaušanās viņa režīmam tika nežēlīgi sodīta. Miljoniem cilvēku tika nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm, un ebreji pamazām zaudēja visas tiesības. Hitlers kļuva par fašistiskās Itālijas sabiedroto un sāka paplašināt Vācijas robežas, vispirms uzbrūkot Ausrijai (1938), tad okupējot Čehoslovākiju (1939) un beigās uzbrūkot arī Polijai.
Tā sākās 2. Pasaules Karš. Hitlers uzņēmās vadīt Vācijas karadarbību, arī neveiksmīgo uzbrukumu Padomju savienībai. Tomēr pēc sešiem gadiem, kad bija nogalināti un uz koncentrācijas nometnēm aizsūtīti miljoniem cilvēku, Sabiedrotie spēki beidzot sakāva Hitlera armiju un viņš izdarīja pašnāvību. 1919. gadā Veimārā Nacionālā sapulce izstrādāja Vācijas un konstutūciju. Jauno valsti sauca par Veimāras republiku.
Konstitūcija noteica, ka valsti pārvalda prezients, kuru ievēl reizi septiņos gados. Par pirmo Vācijas prezidentu ievēlēja Fridrihu Ebertu.
Parlaments sastāvēja no divām palātām - Reihsrāta un Reihstāga. Reihsrātu veidoja deputāti no Vācijas pavalstīm. Šī palāta varēja tikai aizkavēt likuma pieņemšanu. Rēlā vara piederēja Reihstāgam, kura pārstāvjus ievēlēja vēlēšanās.
Valdību valdīja kanclers.
Vācija sastāvēja no pavalstīm (zemēm), no kurām lielākā ietekme bija Prūsijai. Tājā dzīvoja vairāk par pusi Vācijas iedzīvotāju. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1134110
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register