Advokāta apjoma atlīdzības piemērošanas tiesiskie aspekti

Galvenie normatīvie akti, kas LR regulē zvērinātu advokātu profesionālo darbību ir Latvijas Republikas Advokatūras likums1 (turpmāk – Advokatūras likums) un Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss2 (turpmāk - Ētikas kodekss).
Tiešā veidā absolūts apjoma atlīdzības aizliegums šajos normatīvajos aktos nav noteikts. Tāpēc autors apskatīs dažas šajos normatīvajos aktos ietvertās normas un izdarīs īsu to gramatisku un sistēmisku analīzi.
Advokatūras likuma 3. pantā ir teikts, ka advokāts „[i]r neatkarīgs [..] jurists [..]”. Advokāta neatkarība ir uzsvērta arī likuma 6. pantā – „[s]avā profesionālajā darbībā advokāti ir neatkarīgi [..]”. Neatkarības princips konkretizētā formā ir iekļauts Ētikas kodeksa 1.1. punkta „Neatkarība” pirmajā daļā – „Advokātam jābūt pilnīgi neatkarīgam un brīvam no jebkādas ietekmes, jo sevišķi tādas, kas var rasties sakarā ar viņa personīgajām interesēm vai kāda spiediena rezultātā.”
Uz apjoma atlīdzību varētu būt attiecināms Ētikas kodeksa 2.7. punkts, kas nosaka to, ka „[a]dvokāts nedrīkst izmantot klientu lietas savās finansiālajās interesēs, kā arī tieši vai netieši iegūt īpašumu3, par kuru notiek tiesāšanās ar viņa piedalīšanos”.
Pirmais jautājums, kas jānoskaidro, ir – vai apjoma atlīdzība ietekmē vai arī var ietekmēt advokāta neatkarību, t.i., vai apjoma atlīdzības gadījumā netiek pārkāpts neatkarības princips kā zvērināta advokāta ētikas pamatprincips?
Otrs jautājums ir – cik plaši ir interpretējams īpašuma jēdziens Ētikas kodeksa 2.7. punkta kontekstā? Vai tā ir tiesība, vai arī tikai kustama vai nekustama lieta Civillikuma4 izpratnē, vai arī jēdziens „īpašums” būtu attiecināms arī uz šīs lietas novērtējumu naudas izteiksmē, atbilstoši kuras daudzumam tad arī tiek noteikta apjoma atlīdzība?
Atbildot uz otro jautājumu, autors nepiekrīt juridiskajā literatūrā paustajam viedoklim5, ka par īpašumu (objektu – aut.) ir atzīstami finansiālie līdzekļi, par kuriem notiek tiesas process. …