Afganistāna atrodas vietā, kur senatnē atradās un krustojās daudzas Eirāzijas civilizācijas, vietā , kur krustojās svarīgi tirdzniecības ceļi un vietā, kur krustojās kara takas. Tieši šis reģions Āzijā ir piedzīvojis daudzas tautas staigāšanas. Tur bijušas daudz un dažādas tautas, kā , piemēram, ārieši, mēdieši, persieši, grieķi, maurju, arābi, turki, mongoļi, briti un par PSRS cilvēki. Pirmie afgāņu valstiskie veidojumi izveidojās un eksistēja XVI un XVII gadsimtā : Hatasku haniste, Pešavaras haniste, Heratas haniste, Gilzaju haniste, Kandahāras haniste, Kabulas haniste, Abdaliju haniste, kas visas bija Persijas vasaļvalstis. XVIII gs. sākumā gilzaji gan sarāva vasaļattiecības un sāka ekspansiju, ieņemot Isfahānu, kur 1722. gadā Mirs Mahmuds pasludināja sevi par šahanšahu, taču ar to pašu dumpis tika apspiests un afgāņu ciltis atkal nonāca atkarībā no Persijas.
Afganistāna- Druanī lielvalsts.
Afganistānas valstiskuma vēsture sākas 1747. gadā, kad Persijas karaspēka afgāņu vienību komandieris, abdaliju cilts vadonis Ahmads sasauca pirmo puštunu vistautas sapulci — Lojadžirgu (loya jirga - lielā padome), - Kandahārā, kurā tika ievēlēts par visu puštunu hanu, pieņēma titulu "šahs" un vārdu Duranī - "Persijas pērle" - sākot dēvēties par šahu Duranī (valda 1747.-1772.). Ahmadšahs, būdams talantīgs karavadonis un politiķis, gan ar spēku, gan diplomātiskā ceļā pakļāva un apvienoja visas afgāņu ciltis, izveidojot t.s. Duranī lielvalsti. Sava lielākā uzplaukuma laikā Duranī lielvalsts bez tradicionālajām puštunu apdzīvotajām teritorijām aptvēra arī visu mūsdienu Afganistānas teritoriju, daļu Mešhedas Persijā, kā arī visu mūsdienu Pakistānu un Kašmiru. Ahmadšaha pēcnācēju laikā valsts ieslīga nebeidzamos konfliktos ar Persiju, kas stipri samazināja tās teritoriju, bet pati valsts sadrumstalojās. Pēc šaha Timura nāves 1793. valstī sākās haoss, jo nebija leģitīma troņmantnieka un uz troni pretendēja visi nelaiķa dēli, kas katrs pārvaldīja savu provinci un karoja savā starpā.…
