Āfrikas savannas ziloņu (loxodonta africana) fizioloģiskās īpatnības un uzvedība

Āfrikas savannas zilonis ir zīdītāju klases, snuķaiņu kārtas, ziloņu dzimtas, Āfrikas ziloņu ģints viena no 2 sugām. [1] Agrāk zinātnieki uzskatīja, ka Āfrikas savannas zilonis ir viena no 2 Āfrikas ziloņu pasugām, taču 2010.gadā veiktajā ģenētiskajā pētījumā tika atklāts, ka Āfrikas savannas zilonis un Āfrikas meža zilonis ir 2 dažādas sugas. [4] Tie atšķiras gan ģenētiski, pēc izskata un izmēriem, gan pēc uzvedības un dzīvesveida. Āfrikas savannas ziloņi ir apdraudēta suga, īpatņu kopskaits pasaulē – aptuveni 400 tūkstoši. [2]
Āfrikas savannas ziloņi savvaļā atrodas aptuveni 23 pasaules valstīs un apdzīvo savannas (sugas nosaukums to pierāda), mežus, zālājus un pat tuksnešus. Lielākās populācijas atrodas Āfrikas Dienvidu un Austrumu daļā – Zimbabvē, Tanzānijā, Kenijā, Namībijā, Dienvidāfrikas Republikā un citās valstīs. Viena no retajām vietām Āfrikā, kur šīs sugas pārstāvji nav sastopami, ir blīvie tropu meži, jo tur mājo Āfrikas meža ziloņi. [1] Ņemot vērā, ka vietējie iedzīvotāji arvien vairāk sāka izmantot zemi lauksaimniecībā un pārtikas iegūšanai, ziloņu apdzīvotais areāls samazinājās no nepilniem 8 milj. km2 1979.gadā līdz 2,6 milj. km2 2007.gadā. [2]
Āfrikas savannas ziloņi ir zālēdāji jeb fitofāgi, kas barojas no koku lapām, zariem un mizām, zāles un augļiem. Dienā pieaudzis sugas pārstāvis uzņem 4-6% no savas masas, kas ir aptuveni 150-300 kg barības, tāpēc lielākā daļa laika tiek pavadīta, staigājot un meklējot ēdienu. Dažkārt Āfrikas savannas ziloņiem jāiztur vairākas dienas bez ūdens, taču, kad tas pieejams, tie izdzer 75-190 litrus šķidruma. [6] …