Agresīvas uzvedības atšķirības zēniem un meitenēm 12 - 13 gadu vecumā

Agresijas jēdziens, tā izpētes vēsture
Agresija mūsdienās ir aktuāla parādība. Tā sastopama gan personiskajā dzīvē gan sabiedrībā. Līdz ar civilizācijas attīstību agresija sabiedrībā nemazinās, tikai pieņem citas formas un ir viens no ietekmēšanas līdzekļiem. Tā ir saistīta ar sāpēm un ciešanām – garīgām vai fiziskām.
Berkovics (Berkowitz 1981. Pēc Берон Ричардсон ), pievērsa uzmanību tam, ka viena no galvenajām problēmām agresijas apzīmēšanai ir tā, ka angļu valodā šis termins sevī ietver lielu darbības daudzveidību. Tādēļ pētot cilvēka agresīvo uzvedību kā viens no pirmajiem uzdevumiem bija atrast izteiksmīgu un noderīgu šīs īpašības definējumu.
A Bass (1961.) : “agresija ir jebkura draudus saturoša vai kaitējumu nodaroša, uzvedības forma, ja tā vērsta pret citu personu”.
Berkovics uzsver, ka lai kādu uzvedību nosauktu par agresiju, tai jāiekļauj sevī apvainojuma vai cita kaitējuma nodarīšanas nodoms.
Tika veidoti vēl vairāki definējumi, līdz lielākā daļa sociālās psiholoģijas pārstāvju vienojās par to, ka : “ Agresija – tā ir jebkura uzvedības forma, kuras mērķis ir apvainošana vai cita kaitējuma nodarīšana citai dzīvai būtnei, kura nevēlas tādu attieksmi pret sevi ( Берон Ричардсон 2001.).
Latviski izdotajā psiholoģiska satura literatūrā agresija tiek definēta kā uzvedība ar nolūku nodarīt kaitējumu citiem (Garleja, Vidnere 2000.).
Agresija ir destruktīva uzvedība (parasti ļaunprātīga); uzbrukums pirmām kārtām cilvēkam (Breslavs1999).
Biologi, runājot par dzīvnieku agresiju norāda, ka agresija ir dzīvnieka aktivitāte, kas saistīta ar uzbrukumu, draudēšanu uzbrukt, aizsargāšanu no tā, vai cita indivīda nomierināšanu, lai novērstu uzbrukumu (Zorenko 2001.). Šajā gadījumā tiek aprakstītas uzvedības formas, kas saistītas ar agresīvu uzvedību, nevis agresija kā tāda.

…