SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Aizņēmējam vispirms ir jāizvērtē savas iespējas atmaksāt parādu noteiktajā termiņā un apmērā. Pretējā gadījumā aizņēmējs var iekļūt vēl lielākās nepatikšanās, kādas tās bija pirms aizdevuma līguma noslēgšanas. Tas var beigties ar īpašumu apķīlāšanu vai nokļūšanu vēl lielākos parādos, jo tiek ņemts jauns aizdevums iepriekšējā atmaksai.
Tāpat ir nepieciešams aizdevuma līgumā atrunāt, pēc cik ilga laika aizdevējs ir tiesīgs vērsties tiesā. Lielākoties līdzēji vienojas, ka aizdevējs var vērsties pret parādnieku, ja viņš nav veicis maksājumu vairāk kā 60 dienas. Aizņēmējam jāatceras, ka aizdevuma atmaksas kavēšanas gadījumā, samaksājot parādu, vispirms tiks dzēsti līgumsodi un procenti un tikai tad – pati parāda summa.
Bez iepriekš minētā par naudas nodošanu aizdevējam ir jāņem vērā veids, kādā aizdevuma līgums ir noslēgts. Ja aizdevuma līgums ir noslēgts mutiski, ar konkludentām darbībām vai privātā kārtā rakstiski, tad parāda piedziņa aizdevuma neatdošanas gadījumā var ievilkties daudzu gadu garumā. Prakse rāda, ka Rīgas tiesās prasības kārtībā pirmā tiesas sēde notiek tikai pēc gada. Tāpēc ir svarīgi, lai aizdevuma līgums tiek noslēgts kā notariālais akts.
Aizdevuma līgumus, kas noslēgti kā notariālie akti, nav iespējams apstrīdēt – par tiem var celt vienīgi viltojuma strīdu. Tātad teorētiski nevar pastāvēt tādi gadījumi, kad aizņēmējs ceļ prasību par līguma atzīšanu par spēkā neesošu; nevar apgalvot, ka viņš nav sapratis, ko paraksta, vai arī ka viņš nav bijis rīcībspējīgs līguma parakstīšanas brīdī.
Pastāv gadījumi, kad personas neizlasa līguma nosacījumus un ar apmaksas kavēšanu vai tiesāšanās izdevumiem, tēriņi iznāk lielāki, nekā pati aizņemtā summa. …
