Jau pirmie iedzīvotāji, kas ieradās dzīvot Latvijas teritorijā 8.g.t.p.m.e. nodarbojās ar medniecību un zvejniecību, arī mūsu senči balti, kuru pamatnodarbošanās bija zemkopība, visas savas attīstības vēsturē turpināja nodarboties arī ar zvejniecību. Šī nozare ir izdzīvojusi un nav aizmirsta līdz pat mūsdienām. Gandrīz katrā latviešu ģimenē ir atrodams kāds ģimenes loceklis, kas būtu kaislīgs makšķernieks. Arī mana ģimene nav izņēmums, cik vien tālu es atceros savu tēvu, viņš vienmēr ir braucis makšķerēt un jau no agras bērnības arī mani radinājis pie zivīm un makšķerēšanas. Man šis process ir iepaticies, un arī es esmu iemācījusies izjust prieku par noķertajām zivīm. Tieši šis iemesls mani pamudināja izvēlēties akvakultūru par sava nozares apraksta tēmu.
Akvakultūra ir diezgan plaša nozare, es savā darbā vairāk uzmanības pievērsu tās apakšnozarei – zivju audzēšanai ar nolūku organizēt maksas makšķerēšanu.
Darbā tiek sniegts vispārīgs nozares apraksts, tiek analizēti potenciālie topošā uzņēmuma konkurenti, kā arī izvērtētas potenciālās stiprās un vājās puses, iespējas un draudi jaunam uzņēmumam šajā nozarē.
1. Vispārējs apraksts
Akvakūltūra ir zvejniecības apakšnozare, tā ietver sevī zivkopību iekšējos ūdeņos kā arī vēžkopību.
Latvijā galvenā no akvakultūras nozarēm ir zivkopība. Vēžkopība Latvijā ir attīstības stadijā. Savukārt zivkopībai ir daudz apakšnozares, bet galvenie virzieni ir divi:
preču zivju audzēšana;
zivju mazuļu audzēšana ielaišanai dabiskajās ūdenstilpēs zivju krājumu ataudzēšanai un papildināšanai (zivju resursu atražošana)…