Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:665379
 
Evaluation:
Published: 24.03.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Extract

1955.gada 18.aprīlī ASV pilsētā Prinstonā 76 gadu vecumā nomira izcilais zinātnieka fiziķis, ģeniālais domātājs Alberts Einšteins.Viņš nomira tālu no savas dzimtenes – Vācijas, kuru viņš ļoti mīlēja un no kuras viņu padzina 1933.gadā pie varas nākušie fašisti.
Poļu akadēmiķis Leopolds Infelds, kas strādāja kopā ar slaveno fiziķi un pazinis viņu vairākus gadu desmitus, dēvē Einšteinu par “izcilāko musdienu zinātnieku, varbūt pat par visu laikmetu izcilāko zinātnieku”.
Einšteins ieguva vispārēju atzinību, vēl dzīvs būdams. Viņa vārdu pazīst ikviens izglītots cilvēks.
Kāpēc Einšteins bija tik populārs? Viņa zinātniskie darbi ir ļoti grūti izprotami, un tie tiek studēti pat ne visās augstākajās mācību iestādēs. Tomēr tieši viņa ģeniālie darbi bija par pamatu tam, ka Einšteina vārds ieņēmis vienu no pirmajām vietām fizikas vēsturē. Pats Einšteins pēc sava domāšanas veida nebija zinātnes popularizētājs, lai gan kopā ar Infeldu uzrakstītā grāmata “Fizikas evolūcija” spilgti liecina par viņa spējām šajā jomā. Bet tie cilvēki, zinātnieki, kas atzina Einšteina idejas un kļuva par viņa sekotājiem, savās grāmatās, rakstos, lekcijās deva iespēju ikvienam izglītotam cilvēkam izprast ja ne pašus zinātnieka darbus, tad vismaz to dižumu, atklāja to ietekmi uz cilvēku materiālistiskās pasaules uzskatu attīstību.
Fizikas attīstība ir pierādījusi, ka Einšteina darbiem ir milzīga praktiska nozīme. Tagad ir grūti iedomāties mūsdienu fizikas, tehnikas un astronomijas attīstību atrautībā no ģeniālā zinātnieka idejām.
Lielajai slavai, ko Einšteins iemantojis visas pasaules vienkāršo ļaužu vidū, kuri nepazīst un nesaprot relativitātes teoriju, ir vairāki cēloņi un tie ir sociālas dabas. Un tās iemesls jāmeklē pēckara psihē.
Tas notika pēc pirmā pasaules kara. Cilvēkiem kļuva pretīgs naids, slepkavības un starptautiskas intrigas. Grāmatas par karu neviens nepirka un nelasīja. Katrs gaidīja miera laikmetu un gribēja aizmirst karu. No kapiem klātās zemes skati vērsās zvaigžņotajās debesīs. Abstraktā doma novirzīja cilvēkus tālu no ikdienas dzīves bēdām. Bija arī vēl viens iemesls, jādomā – vissvarīgākais: jauno parādību paredzējis vācu zinātnieks un to apstiprinājuši angļu zinātnieki. Fiziķi un astronomi, kas nesen piederējuši pie divām naidīgām nometnēm, atkal sadarbojas! Vai tas nav jauna laikmeta – miera laikmeta sākums? Šīs cilvēces ilgas pēc miera bija Einšteina augošās slavas galvenais iemesls.
Grūti ir pretoties slavai, grūti ir panākt, lai tā nemaz neietekmētu cilvēku. Tomēr tā nemaz nebija pārvērtusi Einšteinu. Un tas bija viņa vientulības un norobežošanās dēļ. Slava viņu traucē, kad nonāk konfliktā ar viņa dzīves veidu, viņš to aizmirst, tiklīdz ārējie apstākļi atļauj.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,98 €
Work pack Nr. 1114400
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register