Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:596404
 
Evaluation:
Published: 02.02.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
  KĀPĒC TIEŠI AES?    3
  AES DARBĪBAS PAMATI    4
  KĀ DARBOJAS AES?    4
  KRITISKĀ MASA    5
  REAKTORU TIPI    6
  AES ĒNAS PUSE    7
  KODOLREAKTORU PROBLĒMAS    7
  ČERNOBIĻAS KODOLKATASTROFA    9
  JAUNĀKIE ATKLĀJUMI    10
  KODOLSINTĒZES REAKTORI    10
  „AUKSTĀ SINTĒZE”    11
  PASAULES STATISTIKA    12
  LIELĀKIE URĀNA RAŽOTĀJI 1996. GADĀ    12
  AES EIROPĀ 2004. GADĀ UN TO SARAŽOTĀS ENERĢIJAS PROCENTUĀLAIS DAUDZUMS    12
  AVĀRIJAS AES PIRMS ČERNOBIĻAS 1951.-1986.G    13
Extract

Cilvēce vienmēr ir meklējusi veidus kā padarīt darbu efektīvāku un dzīvi vieglāku. Šajos meklējumos izšķiroša nozīme bija elektrības atklāšanai. Tā izrādījās lēts un gana jaudīgs spēks, lai apmierinātu mūsu vajadzības, un kopš tā laika elektrības ražošana un izmantošana ir stipri attīstījusies. Pašlaik mēs droši vien nespētu iedomāties pasauli bez elektroenerģijas. Cilvēce ir tik ļoti atkarīga no elektrības, ka tās zudums būtu pasaules mēroga katastrofa. Un tieši pašlaik ir radušās problēmas ar elektrostaciju radīto piesārņojumu1, nemaz nerunājot par to, ka degvielas krājumi šo staciju darbināšanai ne tuvu nav neizsmeļami. Tāpēc tik vitāli svarīgi ir jaunatklājumi elektroenerģijas ražošanas jomā. Atomelektrostacijas2 ir perspektīvs variants šo problēmu risināšanā.

Kāpēc tieši AES?
Pirmkārt AES lielākā priekšrocība neapšaubāmi ir milzīgais saražotās enerģijas daudzums. Viena urāna‑235 atoma sašķelšanas procesā rodas apmēram 200 MeV enerģijas3. Ja gribat rast aptuvenu priekšstatu par to, cik daudz tas īsti ir, jums jāzina, ka 1 eV ir vienāds ar 1,6 x 10-19 džouliem [J] un 1J ir vienāds ar 1 vatsekundi. Tas nemaz neliekas daudz, taču 400 g urāna-235 ir ļoti daudz šādu atomu. Patiesībā tik daudz, ka izmantoti atomzemūdenē par degvielu tie līdzinātos gandrīz 4 miljoniem litru benzīna. Ņemot vērā, ka 400g urāna-235 ir mazāki par beisbola bumbiņu, bet 4 miljoni litru benzīna piepilda kubu, kam viena mala ir tikpat augsta kā piecstāvu māja, var iedomāties cik daudz enerģijas ir apslēpts kaut vai drusciņā urāna-235. Otrkārt AES nerada gaisa piesārņojumu un, darbojoties bez avārijām, tai vispār nevajadzētu ietekmēt apkārtējo vidi. Tiesa urāna ieguve, bagātināšana un pati atomu šķelšanās rada radioaktīvos atkritumus un vēl nav atrasts veids kā ar tiem tikt galā, arī avārija kodolreaktorā var būt ārkārtīgi postoša. Treškārt, urāna rūdas ir visai izplatītas uz mūsu planētas un to krājumi būs pietiekami vēl visai ilgu laiku. Ceturtkārt, AES kā samērā jauna tehnoloģija vēl attīstās un zinātnieki tām paredz spožu nākotni. Jau tagad notiek eksperimenti ar jaunās paaudzes kodolsintēzes AES. Tas viss kopā arī padara AES tik vērtīgas.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register