Alberta Šeibeļa šūpulis kārts Kurzemes mazpilsētiņā Sabilē, kurā 1906. gada 27. decembrī būvuzņēmēja Oto Šeibeļa un viņa sievas Doras ģimenē pasaulē nāca zēns – vārdā Alberts Žanis. Pēc gada ģimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu.
Pirmajā pasaules karā aizgāja Alberta tēvs un vairs neatgriezās. Pēc tēva nāves māte ar mazo dēlu pārcēlās uz Rīgu, Alberta ielā. Pirmo reizi apaļo bumbu Alberts ieraudzīja ap 1914. gadu, būdams astoņus, deviņus gadus vecs. Tajos gados bumbu dzenāja katrā brīvā laukumiņā. Viens no tādiem laukumiem atradās Ķieģeļu ielas pļavās, kur vēlāk uzcēla Jaunatnes Kristīgās savienības sporta laukumu. Šeit jaunie sportisti rādījuši savus spēkus karstās cīņās. Albertam bijis liels prieks būt par bumbas padevēju aiz vārtiem, kur arī pirmo reizi izmēģinājis pielikt kāju bumbai. Ļoti vēlējies arī pats iekļūt kādā komandā. Sapnis arī piepildījās 1916. gadā, kad kā pilntiesīgs spēlētājs iekļāvies Esplanādes komandā. Šeit jau vairs nebijusi niekošanās. Cīņas risinājušās saistoši un spēlēts ticis pat ar slavenajiem “Ķeizarmeža” futbolistiem, tās otro sastāvi. 1917.gadā, kad Albertam bija apaļi 11 gadi, viņš iesaistījies zēnu komandā “Jākor”, kurā spēlējušas tādas vēlākās “zvaigznes” kā Emīls Urbāns, brāļi – Edvīni, Rūdolfs, Arvīds un Oskars bārda, Kurts Strazdiņš un Kārlis Bone. Pārsvarā komanda trenējusies Esplanādē un laukumā aiz Nacionālā teātra. Šie gadi tā dēvētajā “Esplanādes skolā” arī uzskatāmi par Alberta “karjeras” sākumu sportā.…
