Aldehīdu avoti, liktenis un pārvērtības biosfērā

3.4. Formaldehīda ietekme uz cilvēka veselību
Formaldehīds kairina acis, degunu un elpceļus, var izraisīt ādas alerģisku reakciju kā arī plaušu saslimšanu. Stipra saindēšanās izraisa klepu, kas izraisa gaisa trūkumu un aizsprostot plaušas, kas beidzas letāli. Šie simptoni var parādīties pat vairākas stundas vēlāk, neizraisot nekādas sāpes. Viela var izraisīt astmu, ko var iedalīt kā elpceļu kairinājumu. Ja aldehīda ietekme uz cilvēku netiek pārtraukta, var sākties astmas lēkmes.
Organismā formaldehīds nonāk no izplūdes gāzēm (cigaretes, smogs, ugunskuri utt.) un ēdieniem , kuri satur formaldehīdu. Formaldehīda koncentrācija iekštelpās gaisā ir daudz augstāka nekā ārā, jo iekštelpas ir grūtāk izvēdināt. Arī daudzos būvmateriālu produktos ir formaldehīds. Lai samazinātu formaldehīda koncentrāciju telpās, tās ir jāvēdina.

3.5. Aldehīdi un sēnes
Bieži saindējas ar nosacīti ēdamām sēnēm – vilnīšiem, cūcenēm, pūkainēm. Tas notiek sēņu nepareizas sagatavošanas dēļ – tās pirms cepšanas jānomērcē un jānovāra. Saindēties var arī ar ēdamām sēnēm. Ēdamajā rumpucī atrodas toksiskais giromitrīns ar kancerogēnu ietekmi. Tam šķeļoties, organismā veidojas īpaši toksiskais N-metilhidrazīns. Veidojas arī acetaldehīds.
Vārot giromitrīns sadalās. Ja tas tomēr nonāk uzturā, rodas kuņģa un zarnu darbības traucējumi, plaušu un nieru bojājumi.

…