Aleksandrs Gorčakovs – kņazs, diplomāts, ārlietu ministrs, kanclers, politiķis, tālredzīgs, inteliģents cilvēks, Puškina licejas biedrs, tā šo sarastu varētu turpināt vēl un vēl, bet tas tik un tā būtu nepilnīgs, lai parādītu visas tās īpašības, dotības, kas piemita šim ģeniālajam cilvēkam, kurš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem krievu diplomātiem.
1798. gada 4. jūnijā ģenerālmajora kņaza Mihaila Aleksējeviča Gorčakova ģimenē pasauli pirmoreiz ieraudzīja viņa dēls Aleksandrs. Gorčakovu ģimene piederēja pie senas muižnieku dzimtas, kas jau sākot ar 18.gadsimta ieņēma augstus amatus galmā. Nākamā kanclera vecāki nebija īpaši bagāti, tomēr uzvārda atpazīstamība un kā arī ietekmīgi radinieki, nodrošināja jaunajam Gorčakovam pietiekami augstu stāvokli sabiedrībā.
Viņš ieguva teicamu izglītību Carskoje selo licejā kopā ar 29 citiem jauniem censoņiem, no kuriem daudzi vēlāk kļuva populāri. Licejā Gorčakovs iestājās 1811. gadā, izturējis smagos iestājeksāmenus, kuriem viņam palīdzēja sagatavoties māte, kas jau no agras bērnības mācīja viņu lasīt, kā arī palīdzēja apgūt angļu, franču un vācu valodas. Viņš jau sākot studēt parādīja savas izcilās spējas apgūstot zinības.
1813. gadā guvernants Čirkovs par jauno licejistu sacīja: “Teicamas ir viņa īpašības: pašcieņa, augstsirdība”. Krievu un latīņu valodas profesors N. K. Košanskijs raksturojot nākamo diplomātu teica: ”Gorčakovs ir viens no nedaudzajiem audzēkņiem, kuri savieno savas daudzās spējas augstā pakāpē. Īpaši ir atzīmējama viņa ātrā uztvere, kas atklāj viņa prāta ātrumu un dažas ģēnija iezīmes. Panākumi viņam ir lieliski”.
Starp priekšmetiem, kurus pasniedza licejā, Gorčakovs visvairāk aizrāvās ar krievu literatūru un vēsturi, kā arī pastiprināti apguva svešvalodas, kuras vēlāk uzsākot karjeru viņam ļoti noderēja. Līdzīgi kā citi licejisti, viņš mēģināja darboties literatūras sacerēšanas lauciņā, lai gan viņš neko īpašu neradīja, tas noderēja vēlāk , kad viņš rakstīja notas, kas vēlāk kļuva par diplomātiskās stilistikas piemēriem.
Licejas periods atstāja lielu ietekmi uz nākamo diplomātu, ieaudzinot viņam patriotismu un dzimtenes mīlestību.
…
