Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
4,99
You save:
0,85 (17%)
Discounted price*:
4,14
Purchase
Add to Wish List
ID number:192165
Evaluation:
Published: 20.10.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Not used
Extract

Alerģija (gr. allos – cits, ergon – darbība) ir sensibilizēta organisma paaugstināts imunoloģisks jutīgums pret noteiktiem antigēniem (alergēniem). Šādā stāvoklī alergēna atkārtota ievadīšana izraisa audu bojājumu.
Vairāku alerģisko reakciju (atopisko slimību) izcelsmē svarīga nozīme ir pārmantotajai predispozīcijai. Atopiskās slimības pieder pie multifaktoriālām slimībām – alergēns ir slimības cēlonis, bet pārmantotā predispozīcija – apstāklis, kas veicina alerģijas attīstību. Empīriskā riska tabulas liecina, ka bērni, kuriem abi vecāki ir alerģijas slimnieki, 50-7% gadījumu arī slimo ar alerģiju. Ja viens no vecākiem vai viņu pēcnācējiem ir alerģijas slimnieks, nākamā bērna saslimšanas varbūtība ir 25-50%.
Uzskata, ka pārmantoto predispozīciju nosaka poligēna sistēma, kurā svarīga nozīme ir lokusam, kas determinē paaugstinātu IgE līmeni asinīs – cilvēki pārmanto spēju veidot organismā lielu daudzumu IgE. Tomēr alerģijas konkrētās izpausmes dažādās paaudzēs bieži atšķiras. Piemēram, tēvs ir bijis jutīgs pret zemenēm, bet bērni slimo ar bronhiālo astmu, ekzēmu utt.

Etioloģija. Alergēni
Vielas, kuras cilvēkam izraisa palielinātu jutīgumu jeb alerģijas stāvokli, sauc par alergēniem. Dabā ir daudz dažādu alergēnu. Atkarībā no to veidošanās un atrašanās vietas alergēnus iedala eksogēnos un endogenos alergēnos.
Eksogēnie alergēni iekļūst organismā no ārējās vides. Tie ir augu valsts un sadzīves priekšmetu putekļi, siens, uztura komponenti, medikamenti, krāsvielas un citi ķīmiski savienojumi, dzīvnieku spalvas, blaugznas, baktērijas, vīrusi, sēnītes un citi alergēni. Pēc ceļa, kādā eksogēnie alergēni iekļūst organismā, izšķir inhalācijas alergēnus (ziedputekšņi, sēņu sporas, zāles, dzīvnieku spalvu, zivju zvīņu un citi putekļi), alimentārus alergēnus (piens, gaļa, zivis, krabji, augu olbaltumvielas, zemenes, rieksti, šokolāde u.c.), kontakta alergēnus (dzīvnieku spalva, kažokādas, ādas, vilna, neilons, gumija, darva, metāli, sveķi, krāsvielas, ķimikālijas, kā arī antibiotikas), infekcijas alergēnus (baktērijas, vīrusi), injekcijas alergēnus (lapseņu, bišu, zirnekļu, utu, blakšu un citu insektu indes, medikamenti injekcijām) un invāzijas alergēnus (cērmes, lenteņi, ehinokoki). …

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Alerģija”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/192165

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register