Alkohola kaitīgā ietekme uz cilvēka organismu

Alkoholiskos dzērienus cilvēki pazīst un lieto jau no seniem laikiem. Mūsdienās, redzot plašo alkoholisko dzērienu piedāvājumu un pielietojumu, tiek aizmirsta to patiesā ietekme uz organismu. Liekas, ka alkohols palīdz atbrīvoties no ikdienas problēmām, ļauj justies pacilātiem un jautriem, vairo drosmi un pašapziņu. Taču tās ir maldīgas izjūtas.
Kas ir alkohols? Alkohols ir spēcīga narkotika, kas rada atkarību, īpaši, ja tas tiek lietots daudz un bieži. Par alkoholu parasti sauc etilspirtu. Tā ķīmiskais nosaukums ir etanols, un pēc uzbūves tas pieder pie vienvērtīgiem spirtiem (C2H5OH). Etanols ir narkotiskā viela, kas toksiski darbojas uz centrālo nervu sistēmu. To iegūst gan no kartupeļiem, graudiem un bietēm, gan no papīrrūpniecības blakusproduktiem. Etilspirta plašo darbības spektru pierāda plašais pielietojums medicīnā (dezinfekcija, farmakoloģisko preparātu ražošana) un saimniecībā (ķīmisko vielu atšķaidīšana, laku ražošana, u.c.).
Līdzīgi citām narkotiskām vielām, arī alkohola iedarbībai uz centrālo nervu sistēmu ir 3 stadijas: uzbudinājuma, narkozes un agonālā stadija. Sākotnēji, nonākot galvas smadzenēs, alkohols nomāc kavēšanas procesus smadzeņu garozā, un pārsvaru iegūst uzbudinājuma procesi. Tas izpaužas kā eiforija - pacilāts garastāvoklis, bezrūpība un apmierinātība ar sevi un apkārtni, raksturīgais reibums. Šai stadijā cilvēks kļūst bezrūpīgs, pļāpīgs, zūd paškritika un paškontrole. Parasti palielinās ēstgriba un pieaug dzimumtieksme. Ja alkohola koncentrācija asinīs turpina pieaugt, tiek nomākti arī uzbudinājuma procesi galvas smadzenēs - cilvēks kļūst miegains, var būt apziņas traucējumi un pat bezsamaņa. Lielas alkohola devas rada gan galvas, gan muguras smadzeņu nomākumu. Šai stadijā izzūd refleksi, atslābst muskulatūra, var apstāties sirdsdarbība un elpošana, jo tiek nomākti dzīvībai svarīgi centri iegarenajās smadzenēs.…