Iepriekš ir veikti pētījumi par alkohola un narkotisko vielu lietošanu mūzikas festivālos. Šajos pētījumos tika pierādīts, ka lielākā daļa festivāla apmeklētāju lietoja alkoholu, bet par traumām vai citām negatīvām sekām, kas izriet no alkohola lietošanas, sūdzējās salīdzinoši mazs cilvēku skaits (Martinus 5). Katru nedēļu Latvijā notiek vairāki rokkoncerti. Visvairāk šos koncertus apmeklē jaunieši, un katrā no pasākumiem ļoti daudzi no šiem jauniešiem ir manāmā alkohola reibumā. Tāpēc rodas jautājums par to, cik daudz alkohola tiek patērēts viena koncerta laikā? Centrālās statistikas dati sniedz informāciju par alkohola patēriņu uz vienu cilvēku Latvijā, bet nav konkrētas informācijas par to, cik alkohols tiek patērēts rokkoncertos. Par spīti pētījumiem, kur alkohola ietekmē traumas tika gūtas salīdzinoši maz, citi avoti liecina, ka alkohols paaugstina iespējamos risku faktorus. Aptuveni 45% traumu rokkoncertu laikā ir alkohola un citu narkotisko vielu dēļ, savukārt popularās mūzikas koncertos šis procentuālais skaitlis sarūk līdz 22% (“Risk factors” 49). Šādu procentuālu starpību var izskaidrot ar to, ka rokkoncertos bieži tiek veidoti “moš-piti”, kur mūzikas klausītāji lēkājot savā starpā grūstās, nereti traumējot sevi vai kādu apkārt esošu cilvēku. Kā vēl vienu piemēru var minēt radio SWH gada jubilejas koncertu, kad koncerta norises vietā tika ienestas stikla alkohola pudeles. Risku palielināja uz zemes esošās pudeļu lauskas, kuras draudēja gan sadurt kājas, gan apdraudēja krītošus cilvēkus. (Rudaks 117). …