Alternatīvās pedagoģijas teorija

Dažādo alternatīvo skolu loma bērna pašcieņas attīstībā.

Bērns tā nav noteikta vecuma robežās ietverta cilvēka tapšanas stadija. Bērns ir cilvēks, kura tiesības būt un īstenot savu cilvēciskumu ir tādas pašas kā pieaugušā tiesības būt cilvēkam. Atšķiras vienīgi vērtējums un iespēju plašums, dziļums, daudzveidīgums. Bērns kā indivīda (cilvēks savā dabiskajā, lielākoties ķermeniskajā kvalitātē) ir augošs, vēl vājš, nepiemērots dzīvei pieaugušo un viņiem atbilstošo lietu, parādību un procesu pasaulē. Tādēļ viņam nepieciešama īpaša pieaugušo aizsardzība, pietāte un attīstoties palīdzoša saudzība. Katrs cilvēks ir personība ( cilvēks savā sociālajā kvalitātē- sociālo lomu kopums). Iegūstot saskarsmes, darbības pieredzi, bērna personības iedīglī dusošās potences atraisās, aktualizējas un strukturējas. Cilvēka personības kodola tapšanā visnozīmīgākie ir tieši pirmie pieci viņa dzīves gadi.
Katram cilvēkam, tātad arī katram bērnam, būtiskākās vērtības brīvība un atbildība. Pieaugušā misija pedagoģiskajā saskarsmē ar bērnu ir:
Veicināt viņa brīvību, tās neizsmeļamo radošo spēku, vienlaikus palīdzot veidoties spējai atbildēt par katru domu, vārdu, darbu. Tikai tad, kad brīvība- atbildība saliedējusies vienā veselumā un īstenojas cilvēkdarbībā, bērns kļūst par pieaugušo.…