2.7.1. Ģeotermālās enerģijas izmantošana Latvijā un pasaulē.
Pirmā ģeotermālā stacija tika uzcelta Itālijā (Landrello), otrā Jaunzēlandē ( Wairekei). Vēl ir Islandē, Japānā, Filipīnās un ASV.
Ģeotermālie resursi koncentrēti Sarkanās jūras un Rift ielejās. Kenija ir galvenais ģeotermālās enerģijas izmantotājs Āfrikā, nodrošinot 45 MW jaudu un tiešā veidā izmantojot siltumu. Etiopija ir vienīgā no pārējām Āfrikas valstīm, kas var ražot ģeotermālo enerģiju. Alžīrija un Tunisija arī izmanto tiešo siltumu no ģeotermāliem avotiem.
Islande ir valsts ar stacionāru enerģijas ieguvi un 80% primārās enerģijas izmantojumu, kas tiek iegūta no vietējiem atjaunojamās enerģijas avotiem, uzrādot pasaulē augstāko vietējo avotu izmantojuma līmeni.
Īpaši var pieminēt, ka islandiešu pētnieki un konsultanti tiek uzskatīti par vadošajiem enerģijas ekspertiem pasaulē attiecībā uz augstas, kā arī zemas temperatūras ģeotermālo lauku enerģijas kapacitātes potenciāla izvērtēšanu, kā arī attiecībā uz pētniecību un urbšanas tehnikām un citiem ģeotermālās enerģijas izmantošanas aspektiem.
Islande varētu kļūt par pirmo valsti pasaulē, kur primārās enerģijas patēriņš tiek iegūts 100% no atjaunojamiem enerģijas avotiem.
Komerciāli ģeotermisko enerģiju Latvijā neizmanto. Latvijā 1300-1200m dziļumā ūdens temperatūra ir 40-45C°. Taču arī Latvijā būtu iespējams sākt izmantot ģeotermālo enerģiju.
Mērījumi veikti vairāk kā 100 urbumos dažādās vietās. Šo pētījumu rezultātā atklātas 2 anomālijas, kuru robežās temperatūra sasniedz 57 0C Elejas zonā un 65 0C Latvijas pašos dienvidrietumos. Pirmā ģeotermālā anomālija aizņem Latvijas centrālo daļu, sākot no Jūrmalas līdz Elejai. Otra anomālā zona konstatēta Baltijas jūras piekrastes daļā, sākot no Pāvilostas līdz Priekulei un tālāk līdz Lietuvas robežai. 2006.gada aprēķini uzrāda ģeotermālās enerģijas konkurētspēju ar tradicionālo kurināmo, kas liek sākt domāt par šīs enerģijas izmantošanu. Ja visā Latvijas teritorijā tiktu apgūti siltie ūdeņi, kopējā termālo staciju jauda sasniegtu 175 MW.
Balstoties uz pētījumiem jau ir radušās idejas kā izmantot Latvijas ģeotermālās enerģijas resursus. Bauskas pilsētas Dome iesniegusi pieteikumu starptautiskam projektam «Pilsētu attīstības plānošana optimālam enerģijas patēriņam un resursu izmantošanai Latvijas pašvaldībās», ko finansē Norvēģijas valdība. Ar šī Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu cer iegūt līdzekļus alternatīvo energoresursu iespēju izpētei Bauskā. Ja pieteikums tiks apstiprināts, 2009. gada janvārī sāksies izpēte. Tās laikā plānots noskaidrot, vai Bauskā ir iespējams un vai būtu izdevīgi ieviest alternatīvo enerģiju. Process ilgs sešus mēnešus – līdz nākamā gada vasarai. I. Rūsis uzskata, lai arī pastāv citu valstu konkurence, ir cerība iegūt izpētei vajadzīgos līdzekļus.
Bauska atrodas ģeotermālās anomālijas zonā, kur dziļie zemes slāņi ir tuvāk nekā, piemēram, Vidzemē. Tas nozīmē, ka viena kilometra dziļumā Bauskā varētu būt 30 – 35 grādu temperatūra, kas ļauj iegūt zemes enerģiju siltumapgādei. Anomālijas centrā atrodas Eleja, kur šajā pašā dziļumā ir aptuveni 50 grādu karstums. Bauskas siltumapgādei šī anomālija tātad varētu nākt par labu.
…
