Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:507636
 
Evaluation:
Published: 25.06.2014.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Used
Time period viewed: 2011 - 2015 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Mediācija: jēdziena izpratne    6
1.2.  Mediācijas kā alternatīva strīdu risināšanas veida perspektīvas Latvijā    7
1.3.  Citi alternatīvie strīdu risināšanas veidi    8
  Nobeigums    10
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    13
Extract

Nobeigums
Autore piekrīt Gata Litvina viedoklim, publicētajam rakstā „Alternatīvais strīdu risināšanas institūts administratīvajā procesā” , ka dzīvojot sabiedrībā, nonākot saskarsmē ar citiem cilvēkiem vai valsts pārvaldes iestādēm, nav izbēgamas strīdu situācijas. Ar strīdu starp vairākām personām mēs uztveram domstarpības, savstarpējas pretenzijas, kurās izpaužas pretējas domas, pretēji uzskati, un kur katrs cenšas aizstāvēt savas domas, uzskatus.
Sabiedrībā konflikti rodas arvien biežāk, - līdzko indivīds apzinās savas tiesības un patstāvību, vairākkārt pieaug vēlme pašam piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņa dzīvi, arvien retāk cilvēki piekrīt citu diktētiem noteikumiem.
Vērtējot no mūsdienu skata punkta, neviena tiesiska valsts nav iedomājama bez neatkarīgas un objektīvas tiesas, kura var aizstāvēt personas pret valsts pārvaldes patvaļu, nekonstitucionālām tiesību normām un kurā personas būtu tiesīgas uz savu aizskarto vai apstrīdēto tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību. Tiesa dod iespēju personai aizstāvēt savas tiesības profesionālā instancē. Tiesības savu interešu aizstāvībai vērsties tiesā ir pieskaitāmas pie nozīmīgākajām personas pamattiesībām.
Līdz daudzpakāpju tiesu sistēmas izveidošanai daudzās valstīs dominēja tiesas spriedumu nepārsūdzamības princips. Valdnieku nozīmētu tiesnešu nolēmumi bija neparedzami un daudzkārt pārlieku subjektīvi. Lai nepieļautu pārlieku lielu subjektīvismu un nekompetenci strīdu izšķiršanā, proti, lai tiesāšanās nelīdzinātos laimes spēlei, dažādu arodu speciālisti veidoja autonomus mehānismus strīdu risināšanai - tirgotāju un amatnieku palātas un kameras. Ieviešot daudzpakāpju tiesu sistēmu, tiesu vara ieguva lielāku objektivitāti un kompetenci. Tomēr daudzpakāpju tiesu sistēmai ir būtisks trūkums - galīgā tiesas nolēmuma ilgstoša gaidīšana. Tādēļ jau 19. gadsimta beigās aizvien izplatītāka kļuva ārpustiesas samierināšana - sākotnēji ASV, vēlāk arī citās Amerikas kontinenta valstīs. 21. gadsimta sākums raksturīgs ar to, ka lielākajā daļā Eiropas valstu samierināšana no maz izmantota alternatīva strīda risināšanas ceļa kļūst par vienu no dominējošajiem strīda risināšanas paņēmieniem.

Author's comment
Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,98 €
Work pack Nr. 1340098
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register