Kursa darbā izmantota neoliberālisma teorija, kas ir ne tikai ekonomiska, bet gan arī politiska un sociāla teorija, pamato ASV lomu un starptautisko organizāciju lomu Kosovas konflikta risināšanā. Ja pēc Aukstā kara starptautiskā sistēma uzplauka neoliberālisma ietekmē, tad pēc 9/11 (tā apzīmē teroraktu ASV 2001.gada 11.septembrī) notikumiem Amerikas Savienotajās Valstīs neoliberālā starptautiskā sistēma transformējas. Tātad Kosovas situācija deviņdesmito gadu beigās ir skatāma ar neoliberālisma teorijas palīdzību.
Galvenās neoliberālisma nostādnes ir tādas, ka valsts nav unitārs subjekts starptautiskajā sistēmā, kā piemēram, reālismā, kā arī neoliberālisti tiecas pēc miera starptautiskajā anarhijā, kas ir panākams ar kopīgiem kolektīviem mērķiem. Starptautiskās attiecības starp dažādiem subjektiem, arī nevalstiskām organizācijām, nosaka nacionālās drošības, ekonomikas, vides un sociāla tipa jautājumi. Neoliberālismā valsts diktē, kādai jābūt starptautiskajai sistēmai, lai tā būtu indivīdam un pārējiem labvēlīgi. Līdzekļi, kā panākt mieru, tiek minēti savstarpējās atkarības teorijā: brīvs preču tirgus, kas mazina vēlēšanos konfliktēt, jo valstis ir ieinteresētas ekonomiskā attīstībā, kā arī aizvien lielāka nozīme tiek piešķirta starptautiskajām organizācijām, kas pastiprina atkarību. Šī atkarība pastiprina savstarpējās atkarības teorijas realizāciju. Tātad neoliberālisma teorija ietver jaunu subjektu-nevalstisku organizāciju ietekmi uz starptautisko sistēmu, tādā veidā pastiprinot savstarpēju integrāciju un atkarību. Neoliberālisma teorija pamato ASV inoteicošo lomu Kosovā, kas ir pētījuma mērķis.
ASV starptautiskajā sistēmā ir lielvara, kas vada starptautiskos subjektus neoliberālisma sistēmā, kā arī kontrolē, lai kopējās intereses un mērķi netiktu pārkāpti, bet pēc terorakta ASV intereses transformējās, izjūtot draudus, tādējādi pārkāpjot liberālisma galvenās vērtības – demokrātiju, leģitimitāti, kopējus starptautiskus likumus un normas. Kosovas problēma ir būtiska, jo Balkānu problēma būtībā ir Eiropas drošības problēma, kuru sākotnēji uzņēmās risināt ASV ar NATO palīdzību. Kosovas nestabilitāte rada draudus Balkānu reģionā – radot vardarbības uzliesmojumus starp Kosovas albāņiem un serbiem, kas ir etniski vēsturisks konflikts. Šo konfliktu ir iespējams atrisināt ar starptautisko palīdzību un noteikti ar ASV, kā lielvaras, palīdzību, kas mobilizē arī pārējās valstis pievienoties konflikta risinājumam. Zīmīgi ir tas, ka Kosovas statusa jautājums ir pagaidām neatrisināts, kas ļauj izanalizēt iespējamos Kosovas statusus. Kursa darbā parādās jauninājums, kas atzīmē Kosovas statusa atrisinājumu, kas ir ASV administrācijai pieņemams un kas arī ir labākais problēmas atrisinājums. Uzmanība tiek pievērsta ASV un Sabiedroto humanitārās intervences leģitimitātes jautājumam un kādā veidā ASV pārliecināja Rietumus sadarboties
Referāta mērķis ir pamatot teorētisko pieeju ASV konflikta risināšanā Kosovā, kā arī pierādīt, ka neoliberālisma teorija var tikt piemērota, skaidrojot notikumus laika posmā – no Aukstā kara beigām līdz 9/11 teroraktiem ASV; pamatot, ka bez ASV iesaistīšanās Kosovas risinājums nebūtu panākts, ka ASV ir neoliberālisma lielvara, kas apvieno vairākas valstis un organizācijas, lai sasniegtu mieru un ilglaicīgu drošību Eiropā. Galvenās problēmas referātā ir ASV humanitārās intervences leģitimitāte un ASV kā Kosovas konflikta risinātāja – vai tiek panākts Kosovas problēmas atrisinājums. Lai panāktu šos mērķus, nepieciešams izmantot neoliberālisma institucionālisma teoriju, kur ASV ir kā ANO un NATO locekle, lai realizētu kopējus mērķus; izpētīt ASV ietekmi pirms 1999.g. 23.marta gaisa uzbrukumiem – kā tika panākta valstu sadarbība un piekrišana, kāda ir citu valstu reakcija pret militāru iejaukšanos Kosovā; ASV stratēģijas un ārpolitikas izanalizēšana par militārās iejaukšanās nepieciešamību un sasniegšanu NATO ietvaros; izveidot ieskatu par ASV Kosovas konflikta iespējamo atrisinājumu – demokrātija, neatkarība vai autonomija. Teorijas pamatojums balstās uz Imanuela Kanta, Roberta Džērvisa, Džošua Goldšteina un Roberta Kohēna idejām par neoliberālismu. Šī teorija ir piemērota, jo ASV loma pēc Aukstā kara tikai pastiprinājās, bet kā multilaterālu sadarbību un attiecību veidotājai. Kursa darba hipotēze ir: ASV ir noteicošā Kosovas konflikta risināšanā.
Kursa darbs sastāv no 4. nodaļām, kur pirmajā nodaļā tiek skaidrota neoliberālisma starptautiskā sistēma un valstis tajā, kā arī lielvaras ietekme tajā, bet otrajā nodaļā tiek skaidrota ASV loma konfliktu risināšanā, kas ir gan hegemonistiskās stabilitātes un drošības uzturētāja, gan arī kolektīvo mērķu realizatore. Uzmanība tiekpievērsta, kā neoliberālisms transformējas pēc 9/11 notikumiem. Trešajā daļā tiek analizēti fakti, kas pierāda ASV nozīmi Kosovas konfliktā un tā risināšanā: pirms bombardēšanas uzsākšanas, kā arī parāda, kā ASV interpretē iesaistīšanos reģionālajos konfliktos un panāk Sabiedroto atbalstu un leģitimizāciju. Ceturtā nodaļa ietver kursa darba novitāti, kā, iespējams, ASV atrisinās Kosovas statusa jautājumu un kādi ir pret un par argumenti par Kosovas kā neatkarīgas valsts iespēju, kas ir Kosovas albāņu mērķis – Kosovas neatkarība.
…
