A. Eglītis ir personība, kuras dzīvē un dzejā koncentrējušies visas latviešu tautas traģiskie likteņi, vairāk kā pusgadsimta garumā. Dzejnieks veidojies un audzis kopā ar savu laiku. No maiga liriķa kļūdams par tautas ciešanu izteicēju un cīņā saucēju.
Vārdus: tauta, dzimtene, brīvība, A. Eglītis ir atdevis ar to patieso nozīmi.
A. Eglītis ir dzimis Ļaudonā, starp Madonu un Jēkabpili. Viņš pats saka, ka dzimtenes daba ir ierosmes avots viņa personības veidošanā. Bērnībā tiek zaudēts tēvs, viņš krīt pirmajā pasaules kārā. Tēvs ir bijis mūziķis (pūtējs) un no viņa viņš ir guvis labu muzikālu izglītību. Tas atspoguļojas viņa dzejā – ritma un runas intonācijās. Tuvākie cilvēki viņam ir vectēvs un māte, kas bija apveltīta ar īpašu sirds inteliģenci. No mātes dzejnieks ir aizguvis arī uzskatu, ka Dievs ir visā, kas patiess, skaists un estētiski pilnvērtīgs.…