1. Anglijā pastāvošā tiesu sistēma ietver sevī daudz un dažādas tiesu instances, kas atšķiras gan pēc pakāpēm, gan pēc jurisdikcijām. Pastāv vairāki veidi kā klasificēt šī Anglijā esošas tiesas. Visas Anglijas tiesas var iedalīt:
1) protokoltiesās un neprotokoltiesās;
2) virstiesās (Senior Courts of England and Wales) un apakštiesās tiesās (Subordinate courts);
3) pirmās instances un apelācijas instances tiesas.
2.1. Protokolu un neprotokolu tiesas. Iedalījums protokolu un neprotokolu tiesās ir sens un tas nozīmē to, ka tiesu sēžu protokoli vai nu tiek saglabāti vai arī netiek saglabāti. Pirmās kategorijas protokolus saglabāja valsts arhīvā. Protokolu tiesa var būt kā augstās, gan zemās tiesas, to iezīme ir tāda, ka šī tiesas var sodīt personu ja tā izturas ar necieņu pret tiesu. Tādejādi mūsdienās gandrīz visas tiesas ir protokoltiesas. Augsto tiesu priekšrocība ir tāda, tām ir plašākas pilnvaras, tās var vērtēt kā necieņu arī niansētas lietas, kas izraisa aizdomas par necieņu pret tiesu, kurpretī zemās tiesām jāatsaucas soda gadījumā uz klaju necieņu.
2.2. Virstiesas un apakštiesas. Virstiesu priekšrocība ir tāda, ka to jurisdikcija nav atkarīga no teritoriālajiem kritērijiem vai no prasību daudzuma, bet apakštiesas ir ierobežotas un ir atkarīgas no lietu teritoriālās piekritības. Virstiesas ir: Lordu palāta (House of Lords), Apelācijas tiesa (Court of Appeal), Kroņa tiesa (Crown Court), Slepenā padome, Tiesa, kas izskata sūdzības par vārdu un domu ierobežošanu, Apelācijas tribunāls darba jautājumos. Atšķirībā no virstiesām, apakštiesas tiek pārraudzītas un to rīcībā nav tik lielas pilnvaras kā virstiesām. Nozīmīgākās apakštiesas ir Grāfistu tiesas (County Courts) un maģistrātu tiesas (Magistrates' Courts).
2.2.1. Lordu palāta. Vecākā vispārējo tiesību tiesa ir parlaments, kaut arī to vairs neuzskata par tiesu. Anglijas parlamentam ir divas palātas, Lordu palāta ir tā, kas var veikt tiesas funkcijas. Lordu palātā balsstiesīgs ir ikviens tās biedrs un izejot no gribas spēja piedalīties lietu izskatīšanā. Taču izejot no likuma, ko pieņēma 1876. gadā, lietu izskatīšanā drīkstēja piedalīties tikai tādas personas, kurām ir jurista status un kuras top ievēlētas par Lordu palātas tiesnešiem uz mūžu un par to saņem pastāvīgu algu. Šis likums arī ievieš noteiktību Lordu palātas tiesas sastāvā: lords-kanclers, apelāciju ordinārie lordi (juristi) un personas, kuras bija iepriekš ieņēmušas augstus amatus tiesās. Sēdē minimālo personu daudzums, kas ņem dalību ir trīs iepriekš minētajiem. Lordu palātu sastāda nepāra skaits biedru, tas nodrošina jautājuma izlemšanas vienkāršību ar balsu vairākumu. Kad no tiesas tiek saņemta apelācijas prasība, lordi balso par šīs apelācijas pieņemšanu vai nepieņemšanu. Pieņemot apelāciju Lordu palāta nekad nepieņem spriedumu, bet var tikai apelāciju izskatot dot tiesnesim ar Lordu palātas rekomendācijas, kas tam ir jāizmanto taisot spriedumu. Lordu palāta varēja arī būt pirmā līmeņa tiesa, taču tā praktiski neveic šādas funkcijas, atstājot šīs funkcijas krimināltiesām. Kopš 2009. gada 1. oktobra Lordu palāta vairs nepieder tiesu sistēmai, Visas savas funkcijas tā ir nodevusi Augstākai tiesai.2
…
