Ievads.
Visā cilvēku civilizācijas attīstības vēstures garumā dažādas sabiedrības centās sasniegt labāku nākotni un uzplaukumu. Tanī pašā laikā vēlme attīstīties krustojās ar citām cilvēku grupām, ar savādākām tradīcijām un runājošām citām valodās.
Dažādu, dažkārt uzskatos, tradīcijās diametrāli pretēju, kultūru pastāvēšana, ļoti apgrūtināja dažādu tautību rašanos un attīstību. Līdz ar minēto faktoru pastiprināšanos, konflikti starp cilvēku savienībām kļuva aizvien nenovēršamāki.
Karš tiek uzskatīts par vienu no senākajiem un efektīvākajiem strīdu izšķiršanas līdzekļiem.
Miera un drošības problēma gadsimtu garumā aizņēma daudzu progresīvo filozofu prātus. Bet, diemžēl, ne tikai politiķi, bet arī veselas sabiedrības dažkārt atradās diezgan tālu no apziņas, ka ir jāmaina strīdu izšķiršanas agresīvās metodes. Neskatoties uz minēto, attīstoties starptautiskajām tiesībām, palielinājies mēģinājumu nodrošināt mieru un drošību starp divām un vairākām valstīm skaits.
Daudzu gadsimtu ilgs attīstības process pārvērtās par iespaidīgu starptautisko līgumu, starptautisko attiecību un tiesību strīdīgāko un kritiskāko jautājumu regulējošo organizāciju un procedūru sistēmu. Tādā veidā ir izveidojusies nozīmīga politiski tiesiskā koncepcija – starptautiskās drošības sistēma.
Dotais darbs ir veltīts tam, lai noskaidrot un parādīt, kā mūsdienās tiek regulēti starptautiskās drošības jautājumi un kādi mehānismi, kādas struktūras tajā visā spēlē nozīmīgās lomas. Vispārzināms ir fakts, Apvienoto nāciju organizācija ir galvenā pēdējās piecdesmitgades starptautisko attiecību regulēšanas institūcija. Ar šo organizāciju ir saistītas nākamā gadsimta lielākās cerības. Šodien Apvienoto nāciju organizācija ir lielākā starptautiskā miera un drošības garantija. Vairākas citas starptautiskās organizācijas pastāv un darbojas Apvienoto nāciju organizācijas noteikto priekšrakstu ietvaros.
Apvienoto nāciju organizācija un citas starptautiskās organizācijas pilda arī tiesībrades funkcijas. Šīs organizācijas ietvaros pieņemtās konvencijas un citi tiesību akti, veido pilnu starptautiskās „likumdošanas” sistēmu un aptver lielu jautājumu spektru, tajā skaitā jautājumus par starptautisko drošību.
Darba gaitā tiks izmatotas tādas pētīšanas metodes kā aprakstošā, salīdzinošā, vēsturiskā.
1. Apvienoto nāciju organizācija Statūti, funkcijas kā starptautiskās stabilitātes un miera
panākšanas un uzturēšanas pamatmehānisms.
Saskaņā ar vispārpieņemtajiem uzskatiem, Apvienoto nāciju organizācijas Statūti ir starptautisko tiesību pamats. Minētais ir plaši atzīts gan starptautiski tiesiskajā doktrīnā, gan neoficiāli. Protams, Apvienoto nāciju organizācijas Statūti nav radušies tukšā vietā. Tie balstīti uz starptautisko attiecību regulēšanas pieredzes.
Mūsdienu starptautisko tiesību mērķis ir esošās starptautisko attiecību sistēmas normālas funkcionēšanas nodrošināšana un attīstīšana. Mūsdienu starptautisko tiesību raksturīgā īpašība ir mērķtiecīga sociāli-ekonomiskā progresa stimulēšana. Apvienoto nāciju organizācijas Statūti nostiprināja atbalstu visu tautu ekonomiskajam un sociālajam progresam.
Starptautiskās drošības nodrošināšanā liela loma ir starptautisko tiesību principiem. Pateicoties precīzi izklāstītiem principiem, cilvēcei izdevies izvairīties no Trešā pasaules kara, kurš varēja sākties, ņemot vērā 60.-70.gadu apbruņošanos Aukstā kara laikā. Starptautisko tiesību principi arī palīdzēja nesāpīgi pārdzīvot PSRS un Varšavas pakta sabrukumu, novērst vai apturēt vairākus konfliktus, kuri varēja rasties un arī radās bijušā sociālistiskā bloka plašumos. Tieši pasaules savienības aktivitāte, aizstāvot starptautisko tiesību principus, palīdzēja Kuveitā izvairīties no okupācijas no Irākas puses.
Neskatoties uz dažām problēmām, kuras radās pēdējā desmitgadē, Apvienoto nāciju organizācijas mērķi un principi, uz kuriem joprojām balstās visa mūsdienu starptautisko attiecību sistēma, vēl joprojām ietver sevī lielu potenciālu, un uz tiem balstoties, nākotnē tiks pieņemti daudzi taisnīgi lēmumi un tiks izdarīts daudz labu darbu.
Turpinājumā tiks izklāstīti augstākminētie Apvienoto nāciju organizācijas principi, aprakstot tos nedaudz sīkāk.
…
