Klasika (5. - 4. gs. p.m..ē.) Klasikas periodā grieķu telotājmāksla sasniedz savu pilnības pakāpi un rada skulptūras, kuru proporcijas un plastiskais risinājums visspēcigāk pauž meklētā skaistuma ideāla principus mākslā. Stājtelniecībā jau ap 470. g. p.m.ē. izveidojās noteikts cilvēka sejas attēlošanas princips: maigs, iegarens sejas ovāls, taisna pieres un deguna līnija, slaidi uzacu loki un pilnīgas lūpas. Skaista, līdzsvarota un mierīga vaibstu izteiksme. Grieķus neinteresēja cilvēka vecuma iezīmētās īpatnības, kroplums vai īpašs individuāls raksturojums. Šajā laikā par galveno stājtēlniecības modeli kļūst atlētu - sporta sacensību uzvarētāju statujas. Šīs statujas greznoja laukumus tempļu priekšā, tirgus laukumus, sporta sacensību vietas. Atlētu statujas pasūtīja labākajiem grieķu tēlniekiem par tās pilsētas līdzekļiem, no kuras bija nācis pats sporta spēļu uzvarētājs.…