Tulkojumā no grieķu valodas - gudrības mīlestība, gudrības zinātne, nodarbojas, pamatojoties uz cilvēka prāta meklējumiem, ar esamības augstākajiem, abstraktajiem jautājumiem: par esamības būtību, par Dievu, par pasaules un cilvēka sākumiem un likumiem, par cilvēka un pasaules esības jēgu utt.
Vai ir viena filosofija vai vairākas filosofijas ? Mēdz runāt par „philosophia perensis’, mūžīgo filosofiju, kas vijas cauri visiem gadsimtiem. To pārņem cits no cita, tā ir savstarpēji saistīta filosofija. Un šī savstarpējība nepavisam neparedz, ka filosofiju iegūst tieši no skolotāja. Drīzāk jau tas , kas ievingrinās filosofijā , rada arī savu skolotāju. Tāpēc piedāvātās sarunas nav vērstas uz to, lai kaut ko iemācītu. Iemācīties var tikai katrs pats.” - ar šādu ievadu sākas Igora šuvajeva sarunas par filosofiju. Nedaudz tālāk seko rindas : „Sarunas ir atgādinājums, ka filosofija ir bijusi un ir dzīves māksla. Un tāda tā arī būs, ja vien pastāvēs. Tikai tādai filosofijai ir jēga. ”
Pārlapojot biezum biezos mācību sējumus un pārlasot kādu nodaļu, ik pa laikam uzplaiksnī iekšējā izjūta – tās ir sarunas kas varētu būt filosofija, bet nav filosofija pati kā tāda savā kodolā. Varbūt tādēļ „par filosofiju strīdas jau 25 gadsimtus ”. Varbūt tādēļ sabiedrībā izteiciens – nav ko filosofēt – ir laidis dziļas un greizas saknes ? Un varbūt tādēļ visa mūsdienu sabiedrības sistēma ir smagi slima un ir garīgi akla, kurla, mēma un kliba ? Un vai filosofija var būt tā kas „glābs pasauli ” ? šādus un līdzīgus jautājumus varētu virknēt garumgarā virknē. Un atbilde uz katru no tiem varētu būt vesela traktāta vērta. Nepretendēju izvērsti sniegt atbildes uz tik dziļiem jautājumiem, varu tikai uz īsu brīdi tiem pieskarties un sniegt savu šodienas izpratni. Kā kādā pasakā zēns saka – „ neesmu vēl burvis, es vēl mācos”. Manas atbildes varētu būt viens mirkļa pieskāriens bezgalīgajā laika okeānā un jau pēc gada varētu būt pilnīgi citas. „ Citi reiz atskatīsies no savas tagadnes, kad viss ko pazinu es, būs pazudis senlaiku miglā. Ja zemes vēsturi iedomājas sarukušu viena gada garumā, tad cilvēks nav pat astoņas stundas vecs. Iekšzemes ledāji Ziemeļeiropā nokusa pirms minūtes. Kartāgieši Selinuntu nodedzināja pirms piecpadsmit sekundēm, un ir pagājis tikai sekundes ceturksnis kopš uz Hirosimu un Nagasaki nokrita atombumbas. Viss , ko mēs jūtam un pēc kā tiecamies, drīz būs epizode vēsturē, kas tūlīt pēc tam būs pilnīgi un galīgi aizmirsta ”.
Filosofijas mācību grāmatu ievados autori īsi ieskicē un dod filosofijas jēdziena , termina, vārda nozīmi – gudrības mīlestība. Tiek arī uzsvērts, ka filosofiju nevar iemācīties ka citus mācību priekšmetus. Vēl – filosofija sākas ar jautājumiem un prasa dziļi personisku skatījumu. Dažādos aspektos tiek izkārtota tā daļa ko sauc par filosofijas vēsturi un tā daļa kas pieskaras dažādām problēmām ko cenšas risināt filosofijas disciplīna. Tieši tā - cenšas risināt, vai atrisina – tā jau ir cita lieta. Jo vienmēr laiks un telpa kurā dzīvojam ienes ko jaunu pasaules kārtības ritējumā. „Es sāku sapņot par ceļojumu , kurā aizvien esmu vēlējies doties – par ceļojumu līdz pašam galam, - kur kāds varbūt beidzot zinās visa bijušā jēgu. ” …
