Likumi īpaši uzsvēra, ka nevācu kalpones, bērnu aukles u. tml. nedrīkst nēsāt zelta vai apzeltītas rotas, samta, zīda vai puszīda drānas, caunādas atlokus, lieko matu cirtas, samta lentes un krokotās cietinātās apkakles. Šādi ierobežojumi lielā mērā palīdzēja saglabāt Rīgas latviešu tuvību tautas dzimtļaužu masām. Rīgas latvieši joprojām valkāja lauciniekiem raksturīgu apģērbu un tērpus. Zemākās kārtas cilvēki nedrīkstēja nēsāt tādu apģērbu, kādu nēsāja rātes locekļi un patricieši. Šie noteikumi aizliedza arī kalpiem spiesties līdz un sagaidīt savus kungus ģildes telpās, bet tiem jāuzturas ārpusē, lai būtu redzama un jūtama atšķirība starp kungiem un kalpiem. (1)
Nedrīkstēja zir¬ga ādas lietot ne kā virsādu, ne arī zolēs. (6)
Secinājumi
Viduslaikos bija daudz aizliegumu kā turīgajiem, tā arī mazturīgajiem, taču tie šķiet diezgan izprotami un loģiski, jo ierobežojumi palīdzēja saglabāt Rīgas latviešu tuvību tautas dzimtļaužu masām.
Cenas
Kā vēsta grāmata ‘’Rīgas vēsture’’ cenas viduslaikos bija šādas:
Vīriešu apģērbs: 1) zīda vamzis - 1 marka, 2) taftas vamzis - 30 šiliņu, 3) drēbes vamzis - 16 šil., 4) pusvadmalas - 15 šil. un ādas ļ/2 markas. Bikšu šūšana - 6 šiliņi. Svārku šūšana: gari svārki 15 šil., gari dubultsvārki 15 šil., garš vīriešu mētelis 10 šil., garš uzpletnis 16 šil., īss pilsoņa mētelis 1 vērdiņu.
Dāmu apģērbi: plata gara kleita ar garām piedurknēm 1 marku, šaura gara kleita ar zīda piedurknēm — 1 marka, izšūti svārki — 3 vērdiņi, dāmu mētelis l/2 marka, flāmu-angļu mētelis — 1 marka, lietus mētelis 30 šiliņu, dāmu īss mētelis 3 vērdiņi, pusvadmalas svārki — 5 vērdiņi. (6)
Secinājumi
Cenas bija visdažādākās, bet ne visi varēja atļauties drēbes par tādām cenām.
Nobeigums
Darbs tika padarīts ļoti veiksmīgi un visi plānotie uzdevumi tika izpildīti un mērķi tika sasniegti. Taču tas nebija viegli, jo informācijas nebija daudz. Bet kopumā viss noritēja labi un patika gan darbs, gan darba gaita, gan kopumā paveiktais.
…
