Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:360520
Author:
Evaluation:
Published: 22.09.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 11 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Kārtu pārstāvniecības monarhija Francijā    3
2.  Kārtu pārstāvniecības monarhija Anglijā    4
3.  Kārtu pārstāvniecības monarhija Vācijā    5
4.  Feodālās pilsētas un pilsētas republikas Itālijā    6
5.  Romas katoļu baznīca. Inkvizīcija    8
6.  Absolūtā monarhija Francijā    10
7.  Absolūtā monarhija Anglijā    12
8.  Absolūtā monarhija Vācijā    14
9.  Feodālo tiesību avoti Francijā, Anglijā, Vācijā    15
10.  Romiešu tiesību recepcija Eiropā viduslaikos    17
11.  Justiniāna kodifikācija un Corpus iuris civilis    18
12.  Kanoniskās tiesības viduslaiku Eiropā    20
13.  Pilsētu tiesības viduslaiku Eiropā    22
14.  Tiesas precedenta izveidošanās Anglijā    24
15.  Feodālās civiltiesības    25
16.  Feodālās krimināltiesības    27
17.  Tiesu iekārta un process viduslaikos    28
18.  Terminu skaidrojumi    30
  Izmantotās literatūras saraksts    32
Extract

No XIV-XV gs. Francijā norisinājās dažāda veida iedzīvotāju noslāņošanās, kā rezultātā izveidojās un nostiprinājās trīs lielākās kārtas.
Pirmā kārta bija garīdzniecība. Reizē ar vienotas garīdzniecības statusa nostiprināšanos, nostiprinājās arī tās privilēģijas. Garīdzniecībai tāpat kā agrāk bija tiesības saņemt ziedojumus, desmito tiesu, tā saglabāja savas tiesības uz nodokļu atlaidēm un neatkarību no laicīgās tiesas.
Otrā kārta valstī bija muižniecība, kurai XIV- XV gs. Francijā faktiski bija lielākā jeb galvenā loma valsts sociālajā un politiskajā dzīvē. Muižniecība tāpat kā agrāk nebija vienota. Tā sastāvēja no hercogiem, grāfiem, marķīziem, vikontiem.
Trešo kārtu veidoja ātri augošo un attīstīto pilsētu iedzīvotāji. Trešais slānis bija vienīgais pakļautais slānis Francijā uz kuru gūlās viss valsts nodokļu smagums.
XIV gs. sākumā Francijā senjoriālās monarhijas vietā nāca jauna feodālās monarhijas forma - kārtu pārstāvniecības monarhija. Kārtu pārstāvniecības monarhijas, kā valsts pārvaldes formas izveidošanās ir nesaraujami saistīta ar tādu procesu kā politisko centralizāciju, kā arī ar atsevišķu feodāļu patvaļas likvidāciju un tālāku karaļa varas nostiprināšanos. Karaļi atņēma viņiem tiesības ievākt nodokļus, lai tos ievāktu bija nepieciešama karaļa atļauja.
XV gs. Kārlis VII atcēla iespēju atsevišķiem lielajiem senjoriem ievākt nodevas. Savukārt Ludvigs XI atņēma feodāļiem tiesības izkalt savu naudu. XV gs. Francijā apgrozībā varēja izmantot tikai vienotu, karaļa izdotu naudu. Vienīgi atsevišķi lielie feodāļi vēl saglabāja savas neatkarīgas armijas, kuras nodrošināja viņiem sava veida politisku varu. Pakāpeniski savu nozīmi zaudēja arī senjoriālā likumdošana.
Kārtu pārstāvniecības monarhija Francijā izveidojās un nostiprinājās noteiktā valsts centralizācijas procesa posmā, tas ir laikā, kad autonomi pastāvēja feodālo senjoru tiesības, katoļu baznīcas tiesības un pilsētu korporāciju tiesības. Karaļa vara pakāpeniski mēģināja salauzt veco politisko struktūru. Tomēr savā ceļā tā sastapa vēl samērā spēcīgo opozīciju, tāpēc karaļa politiskā vara bija lielā mērā atkarīga no feodāļu kārtas atbalsta.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,48 €
Work pack Nr. 1169887
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register